Nesen, veicot dokumentu un datortehnikas pārbaudi, Valsts kontrole (VK) 14 pašvaldībās konstatējusi nelikumīgas programmatūras izmantošanu.
Tāpat arī secināts, ka pašvaldībās ir slikta IT drošības pārvaldība, kas nopietni apdraud datu aizsardzību un pašvaldības darbības nepārtrauktību. Pašvaldībās nav arī efektīvas programmatūru pārvaldības - vienas funkcijas izpildei tiek lietotas vidēji divas, trīs programmatūras.
No VK revīzijas ziņojuma izriet, ka 18% gadījumu no revīzijā iekļautajām programmatūrām pašvaldības un tās izglītības iestādes lieto nelikumīgi. Likumīga šo programmatūru ieviešana izmaksātu 45 075 latus, secināts revīzijā.
Nelicencētas programmatūras izmantošana ir nelikumīga. Par šādiem pārkāpumiem likumos paredzētas soda sankcijas. Valsts policijas sabiedrisko attiecību speciālists Toms Sadovskis apstiprina, ka policijā ziņojums saistībā ar VK konstatēto problēmu ir saņemts un tiks veikta faktu pārbaude. Gadījumā, ja tiks konstatēti likuma pārkāpumi, policija var lemt par kriminālprocesa sākšanu.
No 14 pašvaldībām visvairāk nelikumīgu programmatūru - teju 35% gadījumu - izmanto Krustpils novadā. Krustpils novada izpilddirektors Raivis Ragainis radušos situāciju skaidro ar dokumentu nesakārtotību, nevis ļaunprātīgu darbību: "Mēs esam vecā mantojuma pārņēmēji. Ar datora vienību komplektā nāk arī nepieciešamās programmas. Ja es prasu IT speciālistam, kāpēc nevaram pierādīt, ka mums ir programmatūras licence, viņš man atbild, ka var parādīt oriģinālo disku, kas apliecina, ka programma nav pirātiska, bet nav pierādošo dokumentu par šīs programmatūras pirkšanu."
To apstiprina arī VK padomes locekle Lelde Dimante, norādot, ka dokumentu trūkums tomēr saistīts ar nedisciplinētību. Šādi "iekritušas" arī citas pašvaldības.
Pie tā, ka pašvaldības nevar uzrādīt dokumentus, "vainojama" arī ap 2009.gadu īstenotā pašvaldību reforma. "Līdz ar reformu netika pārņemti visi dokumenti. Piemēram, grāmatvedībā dokumenti jāglabā piecus gadus. Savukārt pēc autortiesību likumu normām licence par programmatūru jāglabā visu laiku, kamēr programma tiek izmantota. Līdz ar to nereti, beidzoties grāmatvedības dokumentu glabāšanas laikam, dokumenti tiek iznīcināti," skaidro Dimante.
Cesvaines novada domes izpilddirektors Uģis Fjodorovs atklāj vēl kādu niansi, kāpēc pašvaldības nonākušas zem likuma lupas. Piemēram, viņu pašvaldībā datori pirkti pakāpeniski līdzekļu taupības dēļ. "Mēs nemainām datorus ik pēc trim gadiem, kā tas ir lielākās pašvaldībās, kuras datorus nomā. Tāpēc arī dokumentācijā ir robi," saka Fjodorovs.
Alsungas novada domes priekšsēdētājs teic, ka viņu kļūda ir tā, ka nav pastāvīga cilvēka, kas uzrauga IT jomu. Ja rodas nepieciešamība pēc speciālista, tas tiek meklēts. Alūksnes novada domes priekšsēdētājs Artūrs Dākulis radušos situāciju pašvaldībā nevar izskaidrot, tāpat arī Skrīveru novada domes izpilddirektore Inese Sala, jo amatā ir nesen.