Austrālijas aborigēnu varānu medības ar kontrolējamo ugunsgrēku izmantošanu izraisa nevis to skaita samazinājumu, bet pieaugumu. To konstatēja Stenfordas universitātes un Jūtas universitātes biologi, kuri nesen publicēja savu pētījumu Proceedings of the Royal Society B. Īsu tā saturu var izlasīt ScienceNow.
Martu tautas Austrālijas aborigēni medī Gulda varānus (Varanus gouldii), aizdedzinot krūmu iecirkņus. Tas ļauj medniekiem atrast reptiļu alas un izvilināt viņus. Martu apgalvo, ka varānu medības neizraisa to skaita samazinājumu. Tieši šo viņu paziņojumu nolēma pārbaudīt Austrālijas zinātnieki, – vēsta lenta.ru.
Autori veica reptiļu skaitīšanu nejauši izvēlētos 10x10 m lielos laukumos. Testa laukumi bija izvietoti punktos, kuri bija izvietoti dažādā attālumā no mednieku dzīves vietām, kur cilvēka darbības intensitāte stipri atšķiras. Izrādījās, ka vietās, kurās medības notika visretāk, varānu skaits bija gandrīz divas reizes mazāks salīdzinājumā ar vietām, kur medību intensitāte ir maksimāla.
Zinātnieki pagaidām precīzi nezina, ar ko ir saistīts šis neparastais efekts – šajā darbā nav tiešu šī jautājuma pētījumu. Kā hipotēzi zinātnieki izvirza pieņēmumu par lielu bioloģisko daudzveidību tajās vietās, kur notiek krūmu dedzināšana. Tādēļ, ka pēc iecirkņa izdegšanas notiek ātra augu segas atjaunošanās. Tur atrod mājokli daudzas kukaiņu sugas, kuru nav nobriedušajos krūmājos, bet kukaiņi ir galvenais varānu barības avots.
Kontrolējamās dedzināšanas pozitīvā ietekme uz buša bioloģisko daudzveidību bija zināma jau agrāk. Tā noved pie gadījuma rakstura katastrofālo ugunsgrēku skaita samazināšanās. Tomēr šāda medību ietekme uz varānu skaita pieaugumu tika pierādīta pirmo reizi. No otras puses, šo pašu aborigēnu tradīciju zinātnieki iepriekš saistīja ar kontinenta pārvēršanos tuksnešos.