Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite piektdien Krievijas izdarīto spiedienu pirms gaidāmā Eiropas Savienības (ES) Austrumu partnerības samita nodēvēja par necivilizētu, tomēr uzsvēra, ka tas tikai veicina Eiropas valstu vienotību.
Grībauskaite sacīja, ka Krievijas noteiktie tirdzniecības ierobežojumi pret Lietuvu, Ukrainu, Moldovu un Gruziju ir politiski pasākumi, un šie jautājumi piektdien tika pārrunāti ES Padomes sanāksmē.
"Pat nevar iedomāties, ka 21.gadsimtā ir iespējama tāda necivilizēta tirdzniecība, kiberuzbrukums un citi pasākumi, ko var izmantot, līdz pat enerģētikas spiedienam," žurnālistiem pēc tikšanās Briselē norādīja Grībausakite. "Tas, ka Krievija līdzīgus pasākumus izmantoja pret daudzām valstīm, vienoja Eiropu un daudzām valstīm atvēra acis," norādīja Lietuvas prezidente.
Novembra beigās Lietuva kā ES prezidējošā valsts rīko ES un Austrumu partnerības samitu ciešāku bloka un sešu bijušo padomju republiku attiecību veidošanu. Krievija pret to iebilst un vēlas ar šīm valstīm paplašināt Muitas savienību, ko Krievija veido ar Baltkrieviju un Kazahstānu.
Grībauskaite piektdien norādīja, ka samits ir "vēsturiska iespēja" un ES "ir ļoti tuvu", lai parakstītu Asociācijas līgumu ar Ukrainu, jo īpaši tad, ja valsts parlaments pieņems nepieciešamos likumus saistībā ar notiesātās bijušās premjerministres Jūlijas Timošenko atbrīvošanu.
Viļņas samits būs trešais Austrumu partnerības samits, kurā ES un Austrumu partnerības programmas dalībvalstis tiek pārstāvētas augstākajā līmenī. Tas ir viens no lielākajiem un nozīmīgākajiem Lietuvas prezidentūras ES pasākumiem.
Austrumu partnerība ir ES programma, kuras mērķis ir ciešāki sakari ar sešām valstīm Austrumeiropā un Dienvidkaukāzā. Programmas mērķa valstis ir Armēnija, Azerbaidžāna, Baltkrievija, Gruzija, Moldova un Ukraina.
Ukraina šajā samitā cer parakstīt Asociācijas un brīvās tirdzniecības līgumu ar ES, bet Moldova un Gruzija - tādu līgumu parafēt.