Arhitektūras dienu ietvaros Liepājā atklāta izstāde Jūgendstils Liepājā, kas šovasar guvusi augstu atzinību 1. Starptautiskajā Jūgendstila kongresā Barselonā.
Arhitektūras dienu ietvaros Liepājas muzejā bija iespēja noklausīties Rīgas Tehniskās universitātes profesora Jāņa Krastiņa referātu Kosmopolītisms un latviešu jūgendstils Liepājā, kā arī tika atklāta Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) izstāde Jūgendstils Liepājā, kas būs apskatāma līdz gada beigām.
Liepājas reālais tēls atšķiras no jebkuras citas pilsētas tēla, un to veicina jūgendstila ēkas. Tas ir vietējais jūgends ar starptautisku mērogu un nozīmi, savā referātā uzsvēra Jānis Krastiņš. Izstādes atklāšanā profesors stāstīja, ka Barselonas kongresā starptautiski atzīti eksperti nosaukuši Liepāju par jaunatklātu jūgenda centru Eiropā. J. Krastiņš atzīmēja, ka pakāpeniski esam sākuši apzināties šī arhitektūras stila vērtības un ka Liepāja labi iekļaujas Eiropas jūgenstila pilsētu tīklā, bet tas daudziem šajā gadā bijis liels pārsteigums.
Profesora referāts pirmo reizi nolasīts šā gada vasarā Barselonā, kur notika 1. Starptautiskais Jūgendstila kongress, kas pulcināja ap 300 šā stila lietpratējus no visas pasaules. Kongresa dienās bija apskatāma arī LNB ceļojošā izstāde.
J. Krastiņa uzstāšanās, izstādes planšetes, arī karte, uz kuras bija atzīmētas jūgendstila ēkas, daudziem ekspertiem esot bijis negaidīts atklājums.
Lektors sniedza plašu un padziļinātu ieskatu par juūgendstila ēku izvietojumu, arhitektiem, būvprojektu vadītājiem, raksturīgākajām iezīmēm, izmantotajiem materiāliem, jaunatklājumiem, izpētes grūtībām. Kopš 2011. gada viņš apzina, vāc un pēta materiālus par Liepājas jūgendstila arhitektūras mantojumu savai topošajai grāmatai.
Liepājā ir vairāki desmiti jūgendstila ēku, kas absolūtos skaitļos ir krietni vairāk nekā citās Eiropas pilsētās, kas mēdz lepoties ar savu jūgendstila mantojumu. Liepājā Graudu ielu gandrīz visā tās garumā pilsētvides tēlu pilnībā nosaka jūgendstils.
J. Krastiņš detalizēti raksturoja Teodora Makša Berči (Berči juniors), Ludviga Melvila, Šarla Karra , Larša Sonkes, Paula Kampes, Adolfa Kučnera, Gustava Janičeka, Viljama Losova, Makša Kūna, Aleksandra Zērensena un Vasilija Kosjakova atstāto mantojumu. Šie vīri ir projektējuši, būvējuši, iekārtojuši, veidojuši ēkas, fasādes, interjerus, bez kuriem šodien nav iedomājama Liepājas seja.
Liepājā ir ne tikai jūgendstila īres nami, bet arī jūgendstila teātris, skolas, bijušie kinoteātri, biroju nami, villas, pat tilts un citas būves. Daudzās ēkās ir labi saglabājušās jūgendstila kāpņu telpu autentiskās apdares.
Diemžēl divos pasaules karos un padomju okupācijas laikā ir zaudēts 20. gadsimta pirmā puses Liepājas būvniecības lietu arhīvs, kas ļoti apgrūtina jūgendstila izpausmju pētniecību. Tomēr gadās arī negaidīti atradumi, piemēram, ēkas Peldu ielā 33 projekts, kura autors, kā izdevies noskaidrot J. Krastiņam, ir latviešu arhitekts Pauls Kampe. Iepazīties ar ēkas projektu profesoram palīdzējusi liepājniece Kaija Liepiņa, kuras privātarhīvā dokuments saglabājies.
Izstādē angļu un latviešu valodā uz 10 planšetēm ir skatāmas Liepājas jūgendstila ēkas, joprojām saglabājušos iekštelpu elementi, citi objekti, bet pilsētas 20. gadsimta sākuma atmosfēru atspoguļota tālaika skatu kartītēs, reklāmās un citās detaļās.
LNB izstādes veidotāji ir profesors J. Krastiņš, Liepājas pilsētas Būvvaldes Vecliepājas rajona arhitekte Gunta Šnipke un LNB speciāliste Velta Knikste, ekspozīcijas datorzainu izstrādājis Gatis Buravcovs, bet projekta vadītāja ir LNB speciāliste Beāte Knikste.