Nodoms piedalīties īsfilmu konkursā „Be part of it (European Cooperation)” radās laikā, kad mēs strādājām pie dokumentālās filmas „Krāslava laiku lokos” veidošanas, stāsta projekta autori.
Filma par Krāslavu bija pirmais projekts, kuru īstenoja triju cilvēki– Tatiana Azamatova, Raimonds Lazda (SAA „Pieci airi”) un Bruno Aščuks (Studija Centrums, SIA) - filmu producents, kura profesionālās zināšanas un komandas draudzīgā saliedētība bija nozīmīgi priekšnosacījumi šo abu projektu realizācijai, ziņo Krāslavas novada portāls.
"Par iespēju piedalīties īsfilmu konkursā „Be part of it (European Cooperation)” un par konkursa noteikumiem mēs uzzinājām ar interneta palīdzību. Pēc konkursa organizētāju prasībām, filmā bija jāatspoguļo paredzamais sociāli-kulturālais un ekonomiskais izdevīgums kādam no 20 projektiem ar divu vai vairāku valstu līdzdalību. Desmit minūšu garā filmā bija jābūt informācijai par konkrēto projektu, un tajā pašā laikā filmas sižets bija jārealizē ar māksliniecisku tēlu palīdzību.
Iepazīstoties ar visiem projektiem, kuru sarakstu saņēmām no Apvienotā tehniskā sekretariāta Latvijas (Daugavpils) filiāles informācijas speciālistes Lolitas Čepurnajas, izvēlējāmies BELLA CUISINE projektu. Šis projekts ir orientēts uz divu reģionu – Latgales un Vitebskas apgabala, tradicionālo ēdienu un to recepšu saglabāšanu, un ir tikai daļa no daudz plašāka Culinary Heritage projekta, kurā piedalās vairāki Eiropas un kaimiņvalstu reģioni. Uzrakstījām pieteikumu konkursam un atbilstoši prasībām īsumā izklāstījām filmas koncepciju. Jau no paša sākuma radās scenārija ideja, kurā ēdiens ir veids, ar kura palīdzību no paaudzes paaudzē tiek nodots nemateriālais, garīgais mantojums. Filmas sižeta pamatā ir mātes un meitas saruna virtuvē gatavojot ēdienu pirms viesu atbraukšanas.
Ar konkursa „Be part of it (European Cooperation)” organizētāju palīdzību mēs saņēmām braucienam uz Baltkrieviju nepieciešamos dokumentus – vīzas un akreditācijas apliecības. Sadarbībā ar Krāslavas tūrisma informācijas centru Tatjanas Kozačukas personā, mēs izstrādājām brauciena maršrutu un saskaņojām to ar projekta koordinatoriem Baltkrievijā. Pateicoties abu pušu saskaņotajai darbībai, mēs divu dienu laikā nobraucām 300 kilometrus no Verhņedvinskas līdz Lepeļai, apmeklējām septiņas lauku mājas un visur tikām uzņemti un cienāti kā mīļi, gaidīti viesi. Tie ir neaizmirstami mirkļi! Cilvēki mums stāstīja par pakalpojumiem, kurus viņi sniedz, par saviem nākotnes plāniem, cerībām un gaidām. Esam ļoti pateicīgi visiem tiem, kuri ar savu sirsnīgo un dāsno attieksmi palīdzēja mums īstenot filmas uzņemšanas plānus un dāvāja mums daudz siltu atmiņu.
Atgriežoties no Baltkrievijas, turpinājām filmēšanu Latgales reģionā. Mēs veicām „kulināro” ceļojumu uz Aglonu, kur ciemojāmies, filmējām un garšīgi paēdām viesu mājā „Upenīte”. Bet, filmējot viesnīcā „Piedruja”, mūs pārsteidza saimnieču izveicība un prasme, gatavojot pildītu līdaku un parādot augstu meistarību tradicionālās Latgales virtuves ēdienu gatavošanā.
Pēc filmēšanas Latvijā un Baltkrievijā uzņemtais materiāls bija jāapvieno kopēja desmit minūšu sižetā par kulināro mantojumu Culinary Heritage projektu šajos reģionos. Sekoja visatbildīgākais brīdis, jo uzņemt aktieru spēli, vienlaicīgi veicot skaņas ierakstu āra apstākļos, nav vienkārši. Turklāt jāņem vērā, ka galvenajās lomās bija jāfilmējas divām neprofesionālām aktrisēm, kuras savā starpā pat nebija pazīstamas.
Mātes lomā mēs piedāvājām filmēties Intai Lipšānei “Krāslavas tūrisma informācijas centra” speciālistei. Esam ļoti pateicīgi, ka viņa bija atsaucīga un piekrita mūsu piedāvājumam. Lielākas grūtības bija ar scenārijā paredzētās meitenes lomas izpildītājas izvēli. Zinājām vienīgi to, ka šajā lomā vēlētos redzēt meiteni ar rudiem matiem un, protams, ar aktrises dotībām. Pateicoties Krāslavas tradicionālajam „Rudo saietam”, izdevās atrast sešgadīgu Ulriku, kuru viennozīmīgi atzinām par atbilstošu lomai. Pasākumā laikā uzrunājām meitenes mammu, un mums par lielu prieku viņa piekrita mūsu piedāvājumam, un norunātajā laikā abas ar meitu atbrauca no Daugavpils uz Krāslavu filmēties. Filmēšanās laikā galvenās lomu izpildītājas sadraudzējās un radoši sadarbojās, papildinot mūsu uzrakstīto scenāriju ar jaunām, veiksmīgām idejām. Esam ļoti pateicīgi abām aktrisēm par viņu ieguldījumu un ceram, ka līdzdalība šajā darbā deva viņām jaunus, spilgtus iespaidus un vērtīgu pieredzi.
Īpašu pateicību vēlamies izteikt arī Romualdam Raginisam par to, ka viņš piekrita piedalīties filmā. Pateicoties viņa profesionālismam, filmas muzikālais noformējums ieguva stilistisku savdabību. Liela loma filmas estētiski vizuālajā noformējumā bija draudzīgi piedāvātajiem Maijas Šulgas un Valda Pauliņa mākslinieciskajiem izstrādājumiem, par ko esam viņiem ļoti pateicīgi.
Uzfilmētais materiāls vēl nav gatava filma. Jāizvēlas, jāatlasa un jāsamontē kadri tā, lai darbība filmā būtu interesanta un aizraujoša. Šos darbus pilnībā veica Bruno Aščuks, kurš šajā darbā ieguldīja ne mazums spēku, pacietības un profesionālas zināšanas. Pēc vairākām saspringta darba dienām filma bija gatava, un atlika vien sagudrot nosaukumu, par kuru kļuva kādā no epizodēm pateiktie galvenās varones vārdi: „Kopā jautrāk!”
Saskaņā ar konkursa nolikumu, 16.septembrī filma tika nosūtīta konkursa organizatoru vērtēšanai, un jau pēc pāris stundām izvietota interneta resursos, kur jebkurš, kas vēlās var to noskatīties arī pašlaik. Gribam pateikties visiem, kas filmu noskatījās un pauda savu attieksmi, nobalsojot par to norādītajā saitē. Pēc nedēļas, 21.septembrī, konkursa filmu festivālā Viļņā mūsu filma ieguva otro vietu, bet mazā aktrise Ulrika ieguva speciālbalvu kā konkursa labākā aktrise, ko mēs uzskatām par pelnītu viņas talanta atzinību".