Vairākus gadus Dagdas novada pārstāvji uztur sakarus ar latviešu sabiedrību, pašvaldībām un organizācijām Rietumkrievijā – Smoļenskas apgabalā, informē Dagdas novada portāls.
Sestdienu un svētdienu pašvaldības vadītāja Sandra Viškure, kultūras metodiķe Inese Plesņa un folkloras kopas “Sovvaļnīki” dalībnieki pavadīja tiekoties un uzstājoties Smoļenskā un Smoļenskas apgabala Rudņas rajona centrā. Ielūgums no Smoļenskas tika saņemts sakarā ar tur notiekošajiem nacionālo kulūru svētkiem un turpinot kontaktu attīstību saistībā ar 2012.gadā noslēgto pašvaldību vienošanos par sadarbību.
Viesošanās iesākās ar skaistu satikšanos ļoti vēsturiskā un zīmīgā vietā senā Demidovas rajona Kaškurinas latviešu ciema teritorijā, kur latviešu biedrības aktīvisti uzstādījuši piemiņas krustu represētajiem latviešiem, kuri tika nogalināti 1937.gada represijās padomju Krievijā (pēc tautas skaitīšanas datiem 20.gs. 20.gadu beigās Rietumkrievijā dzīvoja 18 000 latviešu – kompakti 27 ciemos, kā arī Smoļenskā un tās apkartnē).
Atkalredzēšanās prieks ar Smoļenskas latviešu sabiedrisko organizāciju “Saknes” un tā vadītājiem - žurnālisti Tatjanu Černovu, mūsu novadnieku Ivaru Stroda kungu, viņa kundzi Tatjanu, bijušo Viļānu puses skolotāju Annu Katkovu un viņas ģimeni, kas šobrīd dzīvo Krievijā, pārsteidza ikvienu no brauciena dalībniekiem, jo esam pazīstami jau vairākus gadus un sajūtam, cik Krievijas latviešu diasporai ir svarīgs Latvijas un tās cilvēku atbalsts.
Skolotāja Anna šobrīd uzņēmusies latviešu svētdienas skolas vadību, kur māca latviešu valodu, bet žurnāliste Tatjana Černova ir aktīva sabiedriskā darbiniece un apzina represijās cietušo cilvēku dzīvestāstus, darbojas Smoļenskas apgabala nāciju palātā un ir viena no nacionālo kultūras svētku idejas autorēm un organizētājām.
Latviešu zemnieku Ozoliņu dzimtas pēcteči Rudņas rajonā ir zināmi kā centīgi un veiksmīgi uzņēmēji, tāpēc svarīga bija ciemošanās pie Nikolaja Ozoliņa, kā arī iepazīšanās ar viņa uzņēmējdarbību laukos un tās virzieniem. Rudņas pilsētā notika emocionāla tikšanās ar represiju laika aculiecinieci Liliju Turčenkovu (dzim.Kazāku), kuras visi ģimenes locekļi gājuši bojā Staļina laika represijās, kas bija vērstas pret latviešiem Krievijā. Šobrīd viņa ir aktīva sabiedriska darbiniece, kura uzstājas diskusijās, sanāksmēs un konferencēs, kā arī kontaktējas augstskolu un akadēmiskajās aprindās, lai pārliecinātu un iedrošinātu cilvēkus turpināt staļinisma terora pētniecības un apzināšanas darbus. Sirmā kundze teica spilgtas uzrunas un pasniedza rakstu krājumu, kur apkopoti šobrīd pieejamie materiāli, kā arī iepazīstināja ar dokumentiem par savas dzimtas likteņiem.
Rudņas rajona centrā nacionālo kulturas svētku ievadkoncerta afiša un administrācijas pārstāvju klātbūtne apliecināja par šo svētku mūsdienu nozīmi Krievijā. Uz rajona kultūras nama skatuves apsveikuma vārdus teica arī mūsu novada vadītāja, koncertā iepazīšanos ar latviešu kultūru turpināja mūsu folkloristu uzstāšanās. Rudņas pilsētā iepazināmies ar novadpētniecības muzeja ekspozīcijām, kā arī PSRS -Vācijas kara laika piemiņas ansambļiem. Draudzības vakars Rudņā noslēdzās ar muzikāli izteiksmīgiem vietējo pašdarbnieku priekšnesumiem, kas bija tematiski pieskaņoti vakara norises scenārijam. Pasākumā klāt bija arī latviešu sabiedrības atbalstītājs un uzņēmējs Jurijs Petrovs, kurš iepriekš Smoļenskas delegācijas sastāvā apmeklējis mūsu novadu.
Vizītes otrajā dienā notika Katiņas memoriāla apmeklējums, kas izveidots par Polijas Republikas piesķirtajiem līdzekļiem, bet Krievijas Federācijā turpinās šīs piemiņas vietas labiekārtošana un latviešu biedrības aktīvisti turpina pētīt latviešu ciemu nogalināto iedzīvotāju likteņus.
Smoļenskas pilsētas kultūras namā “Šarms” risinājās Smoļenskas apgabala administrācijas nāciju palātas rīkotie nacionālo kultūru svētki, kas notiek jau 13.reizi. Apsveikumus un priekšnesumus sniedza apgabalā dzīvojošie poļi, vācieši, azerbaidžāņi, tatāri, lietuvieši, uzbeki, ebreji, čigāni un citu tautību pārstāvji. Latviešu kultūras sveicienu nesa folkloras kopa “Sovvaļnīki”.
Vizītes noslēgumā pie bijušā latviešu Smoļenskas teātra ēkas notika piemiņas brīdis un tika nolikti ziedi. Pie ēkas šobrīd uzstādīta piemiņas plāksne kā atgādinājums, ka šajā namā no 1934.gada līdz 1937.gadam darbojies latviešu profesionālais teātris. Piemiņas brīža pasākuma klātesošie vienojās dziesmā nodziedot “Pūt, vējiņi”, kā arī notika dāvanu pasniegšana un pateicības vārdi. Mūsu puses pārstāvji dāvanās saņēma arī žurnālistes Tatjanas Černovas jaunākos izdevumus, starp kuriem ir arī rakstnieces Annas Sakses pasaku par ziediem tulkojuma krievu valodas izdevums. Krievijas pārstāvji saņēma mūsu novadā darbojošos noformētāju speciāli gatavotus darbus un suvenīrus, kā arī piemiņas veltes no Dagdas novada.
Ceram, ka šī sadarbība turpināsies un, manuprāt, mūsu palīdzība varētu izpausties kā turpmāka atbalsta sniegšana Krievijā dzīvojošajiem latviešiem viņu kultūras un dzimtās valodas saglabāšanā, tradīciju uzturēšanā. Bet, protams, tas ir ļoti atkarīgs arī no tur dzīvojošo latviešu pēcteču gribas un intereses.
