Ārvalstu specdienesti noklausījušies arī Latvijas premjerus

Slepenu pārrunu organizēšana ārvalstīs, izslēgti mobilie tālruņi, atslēgti portatīvie datori un pat īpaši izbūvēta telpa valdības ēkā – visus šos pasākumus Neatkarīgajai atklāj kādreizējie Latvijas ministru prezidenti.

Šobrīd pasaulē ir izvērties vēl neredzēti plašs skandāls, kas saistīts ar Amerikas Savienoto Valstu totālo kontroli pār lielvaru līderiem. Francija, Vācija, Spānija, Meksika, Eiropas Savienības institūcijas – desmitiem starptautisko organizāciju un vadošās lielvalstis ir atradušās zem ASV specdienestu kupola, noklausoties prezidentu, premjeru un pat civiliedzīvotāju telefonsarunas. Tiesa, izrādās, ka telefonsarunu un slepenu pārrunu noklausīšanās ir arī Latvijas valdības ikdiena, kas turklāt tiek uztverts kā pašsaprotams process.

Kolekcionē cilvēciskās vājības

Bijušais Satversmes aizsardzības biroja vadītājs Jānis Kažociņš neslēpj, ka katrs no līdzšinējiem ministru prezidentiem ir ticis brīdināts, ka viņa mobilo tālruni var noklausīties. «Vienmēr ir pastāvējuši netieši apstiprinājumi, ka valdības amatpersonas tiek noklausītas. Šā iemesla dēļ pa mobilo tālruni nevajadzētu runāt lietas, par kurām nevēlamies, lai uzzina citi,» pauž J. Kažociņš.

Tikmēr ekspremjers Indulis Emsis, kurš Ministru kabinetu vadīja 2004. gadā, ir vēl jo vaļsirdīgāks. «Tas, ka Latvijas premjerministru telefonsarunas var tikt – un tātad arī tiek – noklausītas, ir pats par sevi saprotams. Šā iemesla dēļ valdības sarunās, kurās tika apspriesti slepeni un stratēģiski jautājumi, visi mobilie telefoni tika atstāti citā telpā,» komentē kādreizējais valdības vadītājs. Vaicāts par to, kas varētu izspiegot Latvijas premjerus – ārvalstu specdienesti vai iekšējie dienesti –, I. Emsis neslēpj: «Tas notiek krustām šķērsām. Vairs pat nevarēja noteikt, kas un ko noklausās.» Savukārt par to, kādu informāciju izspiegotāji visbiežāk mēģina izdibināt, I. Emsis pauda subjektīvu novērtējumu. «Mūsdienās visbiežāk tiek meklētas politisko personību vājības, cilvēciskie punkti. Šīs vājības tiek kolekcionētas un liktas kaudzītē, lai vajadzīgā brīdī liktu lietā. Caur tām var bīdīt milzīgus procesus. Par to mūsdienu politiķiem būtu visvairāk jāuztraucas,» bija pārliecināts I. Emsis. Ekspremjers arī atzina: «Interešu lokā vienmēr būs arī lielā komercija, dabas resursi un investīciju projekti. Tāpat nekad nemainīsies arī Latvijas ģeopolitiskais stāvoklis, kas mūsu valsti vienmēr paturēs Krievijas uzmanības lokā.»

Drošākas sarunas – ārvalstīs

To, ka Latvijas premjerministri visos laikos varētu būt Krievijas specdienestu interešu lokā, labi zina Valdis Birkavs, kurš valdību vadīja no 1993. līdz 1994. gadam. «Toreiz vislielākās bažas raisīja austrumu kaimiņu spiegošana. Šā iemesla dēļ 1994. gada janvārī kopā ar Ārlietu ministrijas speciālistiem apspriest Latvijas ārpolitikas kursu devāmies pat uz Austriju,» neslēpj V. Birkavs. Viņš arī atgādina, ka deviņdesmito gadu sākumā mobilo tālruņu vēl nebija, tāpēc visa iespējamā noklausīšanās tika realizēta caur fiksētajām līnijām. «Tieši tāpēc 1993. gadā uzsākta Latvijas telekomunikāciju tīkla modernizācija un jaunu operatoru izveide notika ne gluži tikai, lai ieviestu jaunas tehnoloģijas,» smaida ekspremjers.

Nav daudz slēpjamu lietu

Arī kādreizējais valdības vadītājs Einars Reše, kura virsvadībā Ministru kabinets strādāja no 2002. līdz 2004. gadam, neslēpj – tas, ka Latvijas premjeru telefoni nav drošs komunikācijas līdzeklis, ir pašsaprotama lieta. «Vienmēr esmu teicis, ka politiķiem pa telefonu ir jārunā labā latviešu valodā, izsakoties skaisti un piedienīgi,» ironizē ekspremjers. «Visu stratēģisko sarunu laikā esmu lūdzis telefonus un portatīvos datorus atstāt citā telpā. Latvijas valdība un politiķi dzīvo stikla namā, un ar to ir jārēķinās,» klāsta E. Repše. Viņš arī neslēpj, ka, būdams Ministru prezidents, viņš uz valdības namu bija aicinājis ne vien drošības dienestus, kas to dara regulāri, bet arī neatkarīgos ekspertus, lūdzot pārbaudīt gan premjera kabineta, gan līdzās esošo telpu drošību pret noklausīšanās ierīcēm. Tāpat E. Repše atklāj, ka valdības namā beidzot ir izbūvēta ekrānēta telpa, kas ir īpaši aprīkota pret noklausīšanos un var tikt izmantota īpaši slepenām apspriedēm. «Latvijā politika ir samērā atklāta un mums nav daudz slēpjamu lietu. Taču mūsu ģeogrāfiskā pozīcija diktē savus noteikumus. Tāpat Latvija ir Eiropas Savienības, NATO un citu starptautisku organizāciju locekle, kas atsevišķos gadījumos padara mūsu viedokli interesantu arī ārvalstu dienestiem,» pauda E. Repše.