Pirms vairāk nekā diviem gadiem mūžībā aizgāja izcilā pašmāju olimpisko spēļu zelta medaļas ieguvēja šķēpmetēja Inese Jaunzeme.
Šā gada sākumā Latvijas Sporta muzejā notika viņai veltīta izstāde, kurā bija aplūkojama arī olimpiskā medaļa. Sportistes iegūtā trofeja aizvien ir muzejā, taču sportistes meitas šobrīd savā starpā nevar sadalīt, kurai īsti šī medaļa pienākas.
Medaļu uzrauga muzejs
Latvijas Sporta muzejā maijā tika rīkota izstāde, kas bija veltīta izcilajai pašmāju sportistei Inesei Jaunzemei. Interesentiem bija iespēja aplūkot arī sportistes 1956. gadā Melburnas olimpiādē izcīnīto zelta medaļu. Šobrīd šī medaļa ir nodota glabāšanai muzejam. Pēc sportistes nāves viņas meita Vita Jaunzeme medaļu pateicībā par palīdzību uzdāvināja miljonāram Kirovam Lipmanam, kurš pēcāk svinīgā pasākumā medaļu nodeva Latvijas Olimpiskās komitejas (LOK) rīcībā. Taču, izrādās, jau kādu laiku šīs medaļas sakarā notiek tiesāšanās starp divām sportistes meitām. «Medaļa ir nodota glabāšanai LOK, kas to uzticējis Latvijas Sporta muzejam, un šobrīd medaļa atrodas muzejā. Tas būtībā uz LOK neattiecas, bet šobrīd saistībā ar šo medaļu norisinās izmeklēšana un uzsākts tiesvedības process,» apstiprināja LOK sabiedrisko attiecību speciālists Mārtiņš Mālmeisters.
Māsa uzsāk cīņu par medaļu
Inesei Jaunzemei ir trīs meitas, četri mazbērni un trīs mazmazbērni. Visbiežāk kopā ar sportisti bija manāma viņas jaunākā meita Vita, ar kuru kopā notika darbošanās Lielās talkas kustībā. Sportistei savulaik nācās cīnīties ar vēzi, un toreiz tika pieņemts lēmums pārdot medaļu, lai iegūtu līdzekļus ārstēšanās izdevumu segšanai. Taču piedāvātās summas bijušas niecīgas un medaļa palikusi pie Vitas Jaunzemes. Pēc sportistes nāves viņas Triju Zvaigžņu ordenis un Ļeņina ordenis tika nodots LOK, koka šķēps, ar kuru tika izcīnīta uzvara Melburnā – Rīgas Stradiņa universitātes muzejam, bet zelta medaļa tika dāvāta Lipmanam pateicībā par sniegto atbalstu.
«Šī medaļa četrdesmit gadus bija pie tēva, kad mamma atklāja vēzi, viņa šo medaļu atdeva man. Mēs vienojāmies, ka atradīsim pircēju, lai iegūtu līdzekļus ārstniecībai. Neviens pircējs neuzradās, un pēc mammas nāves es šo medaļu pateicībā par palīdzību mammai uzdāvināju Lipmana kungam. Bet tagad mana vidējā māsa uzskata, ka man uz šo medaļu nebija tiesību. Man pat grūti kaut ko komentēt. Man ir audio ieraksts, kurā mana mamma apstiprina, ka medaļa pieder man, un māsa to zināja. Laikam ejot, lietas mainās, un mana māsa vēlas pierādīt, ka medaļu man mamma ir atdevusi afekta stāvoklī. Mans personīgais viedoklis ir tāds, ka mana māsa nav īsti vesela, jo cīnīties par to, kas viņai nepieder, ir visai muļķīgi. Un tā tas turpinās – māsa raksta iesniegumus, un notiek jau trešā izmeklēšana,» nopūšoties »VZ« stāsta Vita Jaunzeme.
Pēc nāves ceļas vērtība
Savulaik medaļai pircējs neatradās, taču pēc Ineses Jaunzemes nāves tās tirgus vērtība ir augusi un, iespējams, atradies kāds naudīgs pircējs. Pēc »VZ« rīcībā esošās neoficiālās informācijas, piedāvājums varētu nākt no Krievijas puses – kāda privāta kolekcionāra. Aptuvenā cena par šo zelta medaļu varētu sasniegt pat pusmiljonu eiro. «Es nezinu, es ļoti šaubos, ka kāds būtu gatavspiedāvāt šādas summas par mammas medaļu. Es ļoti ilgi mēģināju, mammai vēl dzīvai esot, medaļai atrast pircēju par pienācīgu summu. Varbūt es kļūdos, bet man neticas, ka māsa varētu būt atradusi kādu pircēju. Man viņas iemesli nav saprotami, taču varbūt arī informācija par dāsnu pircēju ir patiesa,» sarunā ar »VZ« viedokli par baumām saistībā ar medaļas vērtības celšanos komentēja sportistes meita Vita.