Latvijā nākamgad ģimenei ar diviem nepilngadīgiem bērniem, kur vecāki mēnesī pirms nodokļu nomaksas pelna 750 EUR (527 Ls) katrs, ikmēneša ienākumi pieaugs par 36 EUR (25 Ls).
Tomēr mēneša kopējie ienākumi būs par 44 EUR (31 Ls) mazāki nekā tādas pašas algas saņēmējiem Lietuvā un par 93 EUR (65 Ls) mazāki nekā Igaunijā.
Aprēķini veikti, ņemot vērā, ka trešdien, 6.novembrī, Saeima apstiprina nodokļu izmaiņas, kas vidējo izmaksājamo darba algu palielinās par 1,1%. Izmaiņas darbaspēka nodokļu likumos 2014.gadā sagaida arī lietuviešus, savukārt igauņi jaunas izmaiņas neparedz un joprojām pret strādājošajiem ir dāsnākie Baltijā.
No apstiprinātajām darbaspēka nodokļa sloga izmaiņām Latvijā, neapšaubāmi, lielākie ieguvēji ir strādājošie ar apgādājamiem. Atvieglojuma summa par apgādājamo ir kļuvusi nozīmīga – šodien atvieglojuma dotais ieguvums strādājošajam ir 19,20 Ls par vienu apgādājamo, no 1.janvāra tas būs jau 27,84 Ls mēnesī. Savukārt, papildu ieguvums no neapliekamā minimuma pieauguma būs 1,92 Ls mēnesī.
Swedbank Privātpersonu finanšu institūts salīdzināja trīs dažādu līmeņu algu saņēmēju ienākumus nākamgad katrā Baltijas valstī. Secināts, ka kopumā joprojām pret strādājošiem dāsnākā Baltijā ir Igaunijas darbaspēka nodokļu politika.
Sociālo iemaksu likmes samazināšanas rezultātā Latvijas strādājošie nākamgad samaksās par 0,5% bruto algas mazāk nodoklī, taču ne visa šī summa būs strādājošā ieguvums. Izmaksājamās algas aprēķinā no lielākas summas tiks rēķināts ienākuma nodoklis, tāpēc līdz makam nonāks vien 0,38% bruto algas.
Nākamgad Latvijas strādājošie var rēķināties arī ar lielāku minimālo algu – 225 Ls, kas mazo algu saņēmēju reālos ienākumus ietekmēs lielākā mērā nekā jebkurš cits apstiprinātais nodokļu risinājums. Proti, nākošgad minimālās algas saņēmēja maciņā ieripos papildus 19,69 Ls, no tiem aptuveni 17 lati ir efekts no minimālās algas pacelšanas. Līdz ar šo soli minimālā bruto alga Latvijā ir pacelta Igaunijas līmenī, kas ir 320 EUR (225 Ls), un vairs nav zemākā Baltijā.
Kaimiņzemēs nodokļu politika attīstās līdzīgi, palielinot neapliekamos minimumus un atvieglojumus par apgādājamiem, kamēr ienākuma nodokļa likmes pēdējos gados nav aiztiktas. Jāpiebilst gan, ka tās ir zemākas nekā Latvijā – 21% Igaunijā un 15% Lietuvā. Lietuvā ir spēkā arī progresīvais neapliekamais minimums, kā ieviešanu Latvija šogad diskutēja, bet lēmuma pieņemšanu atlika, portālam BNN norāda Swedbank Privātpersonu finanšu institūta direktore Adriāna Kauliņa.
Kā vēstīts, Latvijas darbaspēka nodokļu politikas izmaiņas paredz samazināt darbinieka sociālā nodokļa likmi no 11% līdz 10,5%, palielināt atvieglojumu par apgādājamiem no 80 Ls līdz 116 Ls, palielināt neapliekamo minimumu no 45 Ls uz 53 Ls, celt minimālo darba algu no 200 Ls uz 225 Ls, bet ienākuma nodokļa likmi nākamgad atstāt nemainīgu.