Latvijas iedzīvotāji eiro ieviešanai gatavojas samērā pasīvi un pagaidām ir veikuši vien nelielus priekšdarbus.
Gandrīz piektdaļa jeb 19% iedzīvotāju vēl tikai plāno apzināt savus dažādās vietās atliktos skaidras naudas uzkrājumus.
Tajā pašā laikā gandrīz puse jeb 49% Latvijas iedzīvotāju jau atlikuši piemiņai latu monētas un banknotes, liecina Nordea bankas un pētījumu centra SKDS veiktā aptauja.
Gatavojoties pārejai uz eiro, vairāk nekā trešdaļa jeb 36% respondentu pievērš pastiprinātu uzmanību produktu cenām eiro valūtā un to izmaiņām. Gandrīz tikpat liela uzmanība tiek veltīta arī līdzcilvēku informēšanai par eiro ieviešanas procesu. Vecāka gada gājuma ģimenes locekļiem nacionālās valūtas maiņu ir izskaidrojuši 34%, savukārt ar bērniem šo tēmu pārrunājuši 31% respondentu.
«Līdz eiro ieviešanai iedzīvotāji vairāk koncentrējas uz dažādu praktisku lietu sakārtošanu, nevis finanšu jautājumu risināšanu. Iedzīvotājiem daudz svarīgāka šķiet savu ienākumu un izdevumu aprēķināšana eiro valūtā (33%) un vecā naudas maka nomaiņa pret jaunu (22%). Vien neliela daļa ir paspējuši apkopot savus «matračos» vai «zeķēs» noslēptos skaidras naudas līdzekļus. Savukārt savu uzkrājumu un ieguldījumu pārskatīšanu plāno veikt tikai 14% iedzīvotāju. Šī tendence liecina, ka sabiedrība eiro ieviešanas procesu uztver kā samērā vienkāršu norisi, kurā nav nepieciešama aktīva iesaiste,» norāda pētījumu centra SKDS direktors Arnis Kaktiņš.
Iedzīvotāji praktiskos aspektus pārejai uz eiro uztver ar mieru, ko apstiprina arī finanšu jomas speciālisti, skaidrojot to ar eiro ieviešanas procesa sakārtotību: «Iedzīvotāju rīcība ir pārdomāta un praktiskie novērojumi, kā arī aptaujas rezultāti apstiprina – sabiedrība arvien aktīvāk norēķiniem izmanto bezskaidru naudu, tostarp bankas maksājumu kartes, kā to norāda arī 42% aptaujāto. Arī bankas dati apliecina šo tendenci – norēķini ar kartēm šogad, salīdzinot ar iepriekšējā gada oktobri, ir auguši par 3,6%. Par nepilniem 12% pieaugusi arī ar debetkartēm veikto maksājumu kopsumma, salīdzinot ar 2012.gada oktobri,» norāda Nordea naudas skolas vadītāja Irina Pētersone.
Starp mazāk aktuāliem priekšdarbiem pārejas procesam uz jauno valūtu, tiek minēta eiro sākumkomplektu iegāde – tos iecerējusi iegādāties vien piektā daļa jeb 20% aptaujāto, turklāt 65% atzīst, ka vispār neplāno tos iegādāties. Tā vietā 28% iedzīvotāju norāda, ka jau šobrīd uzkrājuši no ārvalstu ceļojumiem pāri palikušās eiro monētas. Savukārt citi izmanto šo laiku, lai iegādātos viena lata monētas ar īpašo dizainu un Latvijas Bankas jubilejas monētas – to jau paveikuši vai vēl plāno darīt 29% aptaujāto.