Militāro spēju demonstrējums adresēts ikvienam, kas varētu apdraudēt kādu alianses dalībvalsti.
NATO ģenerālsekretārs Anderss Fogs Rasmusens nepieļauj domu, ka Krievijai varētu būt nekrietni nolūki.
Ar Holivudas filmu treileru stilā ieturētu video rullīti civilajiem vakar tika atklāta vērienīgās NATO treniņoperācijas Steadfast Jazz galvenā intriga – scenārijs. Pēc tam, kad alianses diplomātu centieni izlīdzināt politisko saspīlējumu cietuši fiasko, dabā neeksistējošas valsts Botnijas karaspēks iebrūk Igaunijai piederošajā Hījuma salā. Viņi dodas tālāk sauszemē, apdraudot visu Baltijas reģionu, bet šai brīdī NATO reaģēšanas spēki metas pretuzbrukumā. Fabula tiek izspēlēta gan virtuālajā vidē, gan arī dabā, taču tehniski Hījuma ir pārcelta uz Poliju.
Kā vakar viesu dienas brīfingā vēstīja apvienoto spēku komandieris Hanss Lotārs Damrozs: «Latvijā mēs rādām, kā plānojam, ko darīt. Polijā rādām, ko darām, kā plānojām.» Šīm militārajām rotaļām ir milzīga nozīme starptautiskajās attiecībās, jo valstīm ļauj demonstrēt spēku samēru, ietekmi, spējas, kā arī sūtīt signālus. Oficiālajā valstu un organizācijas līderu retorikā Steadfast Jazz nav nekādas saistības ar nesen Krievijas un Baltkrievijas rīkoto mācību operāciju Zapad, taču ir pilnīgi skaidrs, ka mūsu austrumu kaimiņš ir šo signālu pamanījis un diplomātiskajā līmenī par to raizēties sāka vēl pirms pašu organizētajām mācībām. NATO ģenerālsekretārs Anderss Fogs Rasmusens tikmēr apgalvo, ka pašlaik notiekošais spēju paraugdemonstrējums ir «signāls pēc pieprasījuma»: «Mēs demonstrējam militāru spēku, taču tas nav adresēts nevienai valstij konkrēti, bet jebkurai, kas varētu apdraudēt kādu no NATO dalībvalstīm. Nekādā gadījumā nedomāju, ka Krievijai varētu būt tāds nolūks.»
Vakar un šodien mācību norises vietas apmeklē arī Baltijas valstu politiskie līderi, lai novērotu un slavētu militāristu sasniegumus. Tomēr, kā norāda prezidents Andris Bērziņš, NATO dalībvalstīm jāsāk domāt par jaunām sadarbības formām, jo kopīgā operācija Afganistānā tuvojas beigām. To savā uzrunā akcentēja arī Igaunijas prezidents Tomass Hendriks Ilvess. Afganistānas treniņlaukums armijām vairs nebūs pieejams. Noprotams, ka par alternatīvu jau tiek domāts. Anderss Fogs Rasmusens vēsta, ka NATO nākamgad plāno virkni pasākumu tieši Eiropas drošības veicināšanai. Tas vienlaikus ir iemesls runāt par dalībvalstu iemaksām alianses kopīgajā budžetā, par ko, jāatgādina, īgst lielākais NATO donors ASV. Igauniju ģenerālsekretārs paslavēja par 2% atvēlēšanu no iekšzemes kopprodukta aizsardzības mērķiem. Savukārt Latviju un Lietuvu jau ar mazāku entuziasmu viņš slavēja par ciešu apņemšanos to kādreiz izdarīt. Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite gan trāpīgi iebilda, ka svarīgs ir ne tikai naudas daudzums, bet arī lietderīgs izlietojums. Jebkurā gadījumā prezidenti ir vienisprātis, ka pieprasījums, ko Baltijas valstis izvirzīja, iestājoties aliansē, ir izpildīts – reģiona drošības līmenis paaugstināts.