Lielākais reģistrētais kavētais maksājums – 14,8 tūkstoši latu, mazākais – 0,19 lati

Lursoft apkopotie dati parāda, ka klienti Lursoft kavēto maksājumu datu bāzi izmanto ne tikai, lai reģistrētu pēdējā gada laikā izrakstītus rēķinus, bet arī teju desmit gadus vecus. Tā, piemēram, datu bāzē reģistrētais vecākais rēķins izrakstīts 2004.gadā, savukārt jaunākais – šā gada 14.oktobrī.

Izvērtējot rezultātus, jāņem vērā, ka atguves procentuālais apjoms noteiktā mēnesī iesniegtiem kavētajiem maksājumiem pieaug ar laiku. Tā, piemēram, jūlijā iesniegtie kavētie maksājumi uz 1.novembri bijuši apmaksāti jau par 55%, augustā – 11,8%, septembrī – 18% un oktobrī 14,5%, bet kopējais portfeļa atguves procents sasniedzis 15,6%.

Salīdzinot 2012. un 2013. gadā izrakstīto rēķinu atguvi, redzams, ka šogad iesniegto rēķinu atguve ir uz pusi lielāka, jeb 40,2%, bet no 2012.gadā izrakstītajiem rēķiniem atgūti 20,5%. Tomēr, neskatoties uz to, ka vecākus parādus ir salīdzinoši mazāk iespēju atgūt, uzņēmēji tiek aicināti iesniegt arī vecākus rēķinus, jo, pat ja parāds netiks atmaksāts, iespējams, cits uzņēmējs, izvērtējot potenciālo sadarbības partneri arī pēc parādu apjoma, varēs savlaicīgi izvairīties no iespējamajiem zaudējumiem.

Lursoft, apkopojot statistiku par Debitoru portfeļa izmantošanu, secinājis, ka atsevišķiem klientiem atmaksāti ir pilnīgi visi reģistrētie rēķini. Lielai daļai klientu no visiem reģistrētajiem rēķiniem atmaksāti aptuveni 35 – 70%, savukārt vidējā atmaksāto rēķinu summa veido 361,9 latus. Kā papildus motivējošs instruments kavēto maksājumu samaksāšanai kreditoriem ir kavēto maksājumu ievietošana Lursoft publiskajā Kavēto maksājumu datu bāzē.

Šajā datu bāzē tiek uzkrāti tie kavētie maksājumi, kas netiek samaksāti 7 dienu laikā no to iereģistrēšanas Debitoru portfelī un vēstules nosūtīšanas. Izvērtējot Debitoru portfelī iereģistrēto kavēto maksājumu apmaksas statistiku, Lursoft secinājis, ka līdz publicēšanai no visiem kavētajiem maksājumiem tiek apmaksāti 67% no visiem rēķiniem, bet 30 dienu laikā – 22,9%.