Vēža pirmcēloni zinātniekiem izdevās noteikt jau pirms 60 gadiem.
Vācu fiziologam, doktoram Otto Varburgam divas reizes piešķīra Nobela prēmiju medicīnā. Pirmo Nobela prēmiju viņš saņēma 1931. gadā par šādu atklājumu: „Vēzim ir tikai viens pirmcēlonis. Galvenais vēža iemesls ir normālas šūnu elpošanas aizstāšana ar anaerobo (bez skābekļa)”. Tādējādi zinātnieks noformulēja šādu secinājumu – vēža šūnas nekad nedzīvos ar skābekli piesātinātā vidē, jo tās nevar dzīvot skābekļa klātbūtnē, – ziņo eurosmi.ru.
Šī teorija izraisīja daudzus strīdus zinātnes pasaulē. Mazliet vēlāk zinātniekiem izdevās konstatēt, ka daudzās ļaundabīgās izmaiņas, kuras notiek šūnās, kā arī nekontrolējamā šūnu augšana var radīt ģenētiskas mutācijas.
Pēc zinātnieku domām vēža šūnas ir visiem. Onkoloģiskajai saslimšanai ir šāds raksturs: tā var būt ekoloģiska, to var izraisīt vīruss vai baktērijas. Ne visām vēža šūnām piemīt īpašība attīstīties par onkoloģisku saslimšanu, jo imūnsistēmas baltajām šūnām piemēt spēja tās iznīcināt. Tādējādi pēc doktora Otto Varburga domām jālieto visus imūnsistēmas stiprināšanas pasākumus. Tas nepieciešams tādēļ, lai novērstu onkoloģisku saslimšanu.