Eiropas Savienības 2014. gada budžets pirmo reizi vēsturē samazināsies par 9,4% salīdzinājumā ar šo gadu, sastādīs 135,5 miljardus eiro un paredzēs papildlīdzekļus cīņai ar pieaugošo bezdarbu jaunatnes vidū, teikts izplatītajā Eiropas Savienības Padomes paziņojumā.
Tas kļuva par budžeta disciplīnas spoguļattēlu, kuras realizāciju no Eiropas Savienības dalībvalstīm pieprasa Brisele, ziņo ИТАР-ТАСС.
Atbildot uz to, valstis, kuras ir ES budžeta donori, tas ir, saņem no Eiropas fondiem mazāk līdzekļu nekā iegulda, atteicās izpildīt Eiropas Parlamenta un Eiropas Komisijas prasību par tradicionālo ES budžeta paplašināšanu, pieprasot no Briseles „ierobežot savu apetīti krīzes laikā”.
Eiropas Komisija sākotnēji piedāvāja nākamā gada budžetu 136 miljardu eiro apmērā, kuru parlaments gribēja palielināt līdz 136,4 miljardiem eiro. Tomēr smagu pārrunu rezultātā ES Ekonomikas un finanšu padome, kura sastāv no 28 savienības valstu ministriem, piekāpās tikai nedaudz, paaugstinot savas summārās iemaksas budžetā par 0,5 miljardiem eiro salīdzinājumā ar sākotnējo valstu piedāvāto summu 135 miljardu eiro apmērā.
Tāpat galīgi fiksēts lēmums par 2013. gada budžeta papildfinansējuma piešķiršanu ES dalībvalstīm, lai aizvērt budžeta caurumu 11,6 miljardu eiro apmērā. Starp citu ta ir tīri formāla vienošanās, jo lielākā šīs summas daļa jau ir iemaksāta.
Tai pašā laikā vienošanās, kura tika panākta pēc 16 stundu ilgām pārrunām, iekļauj sevī 3,9 miljardus eiro darbavietu radīšanai, jauno eiropiešu bezdarbnieku apmācībai un praksei, kuru skaitu novērtē 19 milj. cilvēki. Tomēr kritiķi saka, ka papildlīdzekļi ir piliens jūrā, jo tas sastāda tikai apmēram 200 eiro uz katru jauno bezdarbnieku, ziņo Reuters.
Lielākā ES budžetu līdzekļu daļa – apmēram divas trešdaļas tiks iztērēta Eiropas fermeru subsīdijām un investīciju projektiem, tādiem kā ceļu būvniecība nabadzīgākajās bloka valstīs.
Kopumā pārrunas ilga teju divus gadus, jo ES 2014. gada budžets ietilpst savienības perspektīvā 2014. – 2020. gada budžeta pārrunu blokā.
Sasniegto vienošanos rezultātā Eiropas Parlaments beidzot nākamajā Strasbūras sesijā 19. – 20. novembrī varēs nobalsot par budžeta projektu 2014. gadam un perspektīvo septiņu gadu budžetu 2014. – 2020. gadam, kurš pirmo reizi savienības vēsturē satur struktūras deficītu.
ES budžets ir apmēram vienāds ar 1% no bloka gada IKP – tā ir tikai neliela ES vadības kopējo izdevumu daļa, kura sastādīja gandrīz 50% no IKP 2012. gadā.