Komentējot Saeimas piedāvātās izmaiņas imigrācijas likumā, kas paredzēja termiņuzturēšanās atļauju "tirgošanas" ierobežojumu, sabiedrībā plaši pazīstamais miljonārs Jūlijs Krūmiņš šādu ideju, kas tapusi "Ultimātu" un "Kompromisu" rezultātā, nosaucis par aburdu.
Tāpat laikrakstam "Diena" uzņēmējs norādījis, ka Latvija tiekot gremdēta "nacionāļu" rokām.
"Pats esmu kļuvis bagāts, pateicoties starpniecības pakalpojumiem starp Eiropas valstīm un Krieviju. Un, izskatot Latvijas bagātāko cilvēku sarakstus, ar pārliecību varu teikt, ka 80% no viņiem ir kļuvuši bagāti, tieši pateicoties Krievijas resursiem un sadarbībai ar šīs valsts uzņēmējiem. Par krievu uzņēmēju maksāto naudu es savulaik atjaunoju Vernisāžu un Vērmanes dārzu. Pateicoties šai atjaunošanai, Rīgas domei jau 15 gadu nav jāveic lieli kapitālieguldījumi parka uzturēšanā. Jo viss ir sakārtots. Vai tagad īstenam latvietim būtu jāiet Vēmanes dārzam apkārt ar līkumu, jo, redziet, tā ir krievu nauda, par ko tas ir atjaunots. Tas būtu absurdi. Tikpat absurdi, cik Nacionālās apvienības piekoptā politika. Domāju, ka NA nav jābūt valdībā, kas taps pēc nākamajām Saeimas vēlēšanām. Pietiek gremdēt Latviju ar nacionāļu rokām!" norādījis Krūmiņš.
"Acīmredzamu pretrunu dēļ Valsts prezidents Andris Bērziņš 9. novembrī atdeva Saeimai ottreizējai caurlūkošanai grozījumus Imigrācijas likumā. Jo tas vispār ir absurds, kas tur ir sarakstīts. Tas, kas ir tapis to "ultimātu" un "kompromisu" rezultātā. Valstiskus jautājumus tā nelemj. Diemžēl nacionāļi ir paziņojuši, ka no savas absurdās nostājas paši neatkāpsies. Taču tā ir tikai viena no nedaudzajām NA nekonsekventajām pozīcijām, kad zem populistiskiem saukļiem tiek aprakti valsts attīstību veicinoši, ekonomiski izdevīgi projekti. Ne velti NA dēvē par "viena jautājuma partiju," intervijā sacījis uzņēmējs.
"Neviens nenoliedz, ka svarīgi saglabāt savu valodu, kultūru un nacionālo identitāti. Tā saucamajiem nacionāļiem patīk pļāpāt par demogrāfijas jautājumu, bet, kad ir praktiski darbi, tad norok uzturēšanās atļauju programmu, kas daudzus latviešus aizdzīs svešumā tieši šo nacionāļu pēdiņās dēļ. Bet, protams, ka sauklis "Krievi nāk!" ir izdevīgs. Ar to dažādu partiju nacionāļi turas pie varas jau 25 gadus. Viņiem patīk tēlot sevi svētākus nekā Romas pāvests, visus ierobežojumus padarot vēl drastiskākus, nekā tie nākuši no ES. Patīk bezjēdzīgi bojāt attiecības ar Krieviju. Tieši saspīlēto attiecību dēļ Krievijas tirgus ir grūti pieejams. Pavērtējam, kas notika ar Lietuvas pienu un kas tagad draud notikt ar Igaunijas zivīm! Bet tieši nacionāļi ir tie, kas dara visu, lai šīs attiecības, piedodiet par tiešumu, pamatīgi sačakarētu. Igauņu nacionāļi varonīgi pārvietoja bronzas Aļošu, un kas notika? Ko tas deva Igaunijai? Neko. Bet mūsu "varoņi" jau grasās nojaukt Uzvaras pieminekli Pārdaugavā," analizējis Jūlijs Krūmiņš.
"Delfi" jau vēstīja, ka, paģērot termiņuzturēšanās atļauju "tirgošanas" ierobežojumu ieviešanu, NA oktobra sākumā nebalsoja par 2014. gada valsts budžeta likuma nodošanu Saeimas komisijām.
Pēc politiskajām konsultācijām valdību veidojošās partijas vienojās no nākamā gada ieviest kvotas termiņuzturēšanās atļauju saņemšanai par investīcijām nekustamajos īpašumos.
31.oktobrī pieņemtie Imigrācijas likuma grozījumi, kurus Valsts prezidents nosūtījis otrreizējai caurlūkošanai Saeimā, paredzēja, ka 2014. gadā pirmreizējo termiņuzturēšanās atļauju pieteikumi tiks pieņemti no 700 nekustamo īpašumu pircējiem, kas par īpašumu samaksājuši vismaz 150 tūkstošus eiro. 2015. un 2016. gadā šī kvota tiktu samazināta par 175 pieteikumiem katru gadu. Vēl 100 pirmreizējos termiņuzturēšanās atļauju saņemšanas pieteikumus varētu iesniegt investori, kas nekustamo īpašumu iegādē ieguldījuši vismaz pusmiljonu eiro.
Personām, kas iegūst termiņuzturēšanās atļaujas par investīcijām nekustamajos īpašumos un banku subordinētajā kapitālā, no nākamā gada būtu jāveic arī 25 tūkstošus eiro lielu vienreizēju maksājumu īpaši izveidotā Ekonomiskās attīstības fondā. Termiņuzturēšanās atļaujas varētu iegūt arī personas, kas Latvijā nav veikušas nekādus citus ieguldījumus, bet ir iemaksājušas 50 tūkstošus eiro lielu maksājumu šajā fondā.
Bērziņš vēstulē, kurā pamatota Imigrācijas likuma grozījumu nodošana otrreizējai caurlūkošanai Saeimā norādījis, ka nav skaidrs, kādā veidā kvotu sistēma, kas attiecināta tikai uz darījumiem ar nekustamo īpašumu, nodrošinās nekustamā īpašuma cenu kāpuma samazinājumu, ja tajā pašā laikā termiņuzturēšanās atļauju varēs saņemt neierobežots skaits ārzemnieku, veicot maksājumu valsts budžetā, jo šīm personām nebūs šķēršļu iegādāties nekustamo īpašumu Latvijā.
"Šādā situācijā kvotu sistēmas ieviešana nesasniedz izvirzīto mērķi un nav uzskatāma par atbilstošu tiesisko mehānismu nekustamā īpašuma tirgus cenu regulēšanā," paudis Valsts prezidents.
Šis jau par labu naudu tēvu un māti pārdos!