Spānijas zinātnieki pierādīja, ka parastā maize nekaitē augumam un nav aptaukošanās attīstības faktors.
Speciālisti apgalvo, ka vienlīdz ir veselīga ir gan rupjmaize, gan baltmaize, gan maize ar klijām. Galvenais noteikums, kas attiecas uz galveno produktu, ir mērenas porcijas.
Par būtisku maizes trūkumu tiek uzskatīts liels „ātro” ogļhidrātu daudzums. Tādēļ daudzi cilvēki, kuri seko savam svaram, ierobežo maizes patēriņu vai pilnīgi atsakās no tās. Barselonas universitātes speciālistu pētījumi parādīja, ka maize mērenos daudzumos nerada aptaukošanās draudus un pat veicina svara samazināšanos, – vēsta eurosmi.ru.
Maizes sagremošana nenotiek uzreiz pēc barības uzņemšanas, bet pēc kāda laika. Kuņģī maize uzbriest, palielinās tās apjoms, nodrošinot uz ilgu laika sāta sajūtu. Labi paēdot ar maizi, cilvēks nedomās par piedevu un desertu. Organismam kaitīgas ir tikai smalkmaizītes un cepumi ar lielu cukura daudzumu. Saldie maizes veidi un smalkmaizītes provocē ātru tauku uzkrāšanos vidukļa, vēdera un gurnu rajonā.
Zinātnieki iesaka neizslēgt maizi no ikdienas uztura. Maize satur vitamīnus un mikroelementus, kas stimulē zarnu trakta peristaltiku, nostiprina nagus, zobus un matus.
Piekrītu par rupjmaizi un graudu maizi, bet nesaskatu absolūti nekādu labumu baltmaizē.