«Biju uztaisījis kafiju, brokastis un gaidīju mājās vecākus. Tad pēkšņi izdzirdēju lielu troksni, istabā ielidoja granāta, bet neatceros, kādu vielu tā izdalīja.
Es it kā apdullu, un nākamajā mirklī mani jau turēja ciet vīrieši, kuru sejas sedza maskas; daži vīrieši iekļuva pa durvīm un uzreiz sāka pārmeklēt mēbeles. Kāds Ekonomikas policijas darbinieks bija ļoti rupjš un draudēja - ja pretošos, man sāpēs. Daudz ko no tās dienas notikumiem vairs neatceros, bija šoks. Un arī tāpēc, ka to dzīves posmu liku sev aizmirst,» laikrakstam Diena stāstījis Deniss Čalovskis, kuru Amerikas Savienoto Valstu varas iestādes apsūdz par līdzdarbošanos Gozi datorvīrusa izveidē, kas inficējis vairāk nekā miljonu datoru visā pasaulē.
Šis viņa dzīves posms sākās pagājušā gada 4. decembrī.
«Cietumā man bija emocionāli ļoti grūti - izturēju, tikai pateicoties draugu un ģimenes atbalstam,» Dienai teicis D. Čalovskis, kurš pēc iznākšanas no cietuma apņēmies atgūt zaudēto dzīves gadu.
«Režīms paredzēja celties sešos no rīta un iet gulēt desmitos vakarā - pa vidu bija daudz brīva laika. Vienu stundu dienā varēju pastaigāties pa īpašu teritoriju, pēc tam kamerā veicu vingrinājumus - pietupos, atspiedos, lai mazinātu muskuļu un kaulu sāpes,» viņš stāstījis. Ieslodzījumā pasliktinājusies redze un kopējais veselības stāvoklis, tāpēc tagad jālieto dažādi vitamīni.
«Kad mani izlaida no cietuma - apžilbu. Tā diena vispār bija dīvaina, es no rīta nemaz nenojautu, ka tikšu brīvībā, - neviens neko neteica. Tad pēkšņi atnāca policists un lika parakstīt kaut kādus papīrus un kravāt mantas. Dokumentus, protams, parakstīju, lai gan nesapratu un man nepaskaidroja, kas tie ir, - neesmu jurists. Bet baidījos, ka mani varētu neizlaist, ja neparakstīšu, vai arī būs vēl vienu dienu jāgaida advokāti, bet negribēju tur vairs palikt,» skaidrojis D. Čalovskis.
Viņš atklājis, ka ikdienā popularitāti neizjūtot - uz ielas viņam klāt kāds piegājis tikai vienreiz. Toties viņš pēdējā mēneša laikā saņēmis kādu darba piedāvājumu, no kura atteicies.