Sāktā kriminālprocesa ietvaros piektdien policija veikusi kratīšanas septiņos dažādos objektos vienlaicīgi, žurnālistiem pavēstīja Valsts policijas priekšnieks Andrejs Grišins.
Pagaidām neviena aizdomās turamā nav. Dažviet vēl kratīšana turpinās.
Grišins neprecizēja, kuros objektos notikusi kratīšana un kas šajās kratīšanās ir konfiscēts, bet "viennozīmīgi būs izņemti priekšmeti, pierādījumi, kurus mēs mēģināsim izmantot kriminālprocesā".
Visi dokumenti, kas attiecas uz būvniecību, esot izņemti nekavējoties pēc traģēdijas pirmajā naktī un tuvākajās dienās, apgalvoja Grišins.
"Šīs ir mērķtiecīgas papildus izmeklēšanas darbības, lai iegūtu papildus pierādījumus," par šodien veiktajām kratīšanām sacīja kriminālpolicijas priekšnieks.
Zināms, ka daļa no šiem objektiem ir "Maxima" birojs Ķekavā, "Re&Re" birojs Ulmaņa gatvē, kā arī būvkonstruktoru uzņēmums "HND grupa".
Savukārt "Maxima Latvija" komunikācijas vadītājs Jānis Beseris Latvijas Radio apstiprināja, ka "Maxima" birojā Ķekavā kopš plkst. 11 uzturas policija. Viņš nevarēja komentēt, ko likumsargi līdz šim konfiscējuši un vai ir kādi aizturētie.
„Varam apstiprināt, ka policijas darbinieki šodien ir ieradušies un strādā. Ir pieprasīta kaut kāda dokumentācija, precīzi kas, to es pašlaik nezinu. Bet mēs, protams, izrādām visu nepieciešamo atbalstu un sadarbojamies, cik vien tas ir mūsu iespējās un kompetencē. (..) Cik cilvēku [no policijas] ieradās, es precīzi nevaru pateikt. Tā bija grupa ar cilvēkiem, atnāca, pieteicās, apvaicājās, viss ļoti korekti un pieklājīgi," sacīja Beseris. Informācijas par aizturētajiem viņa rīcībā neesot.
Projekta pasūtītāja „Homburg Zolitūde" pārstāve Rūta Grikmane Latvijas Radio norādīja, ka šajā uzņēmumā policijas kratīšana pašlaik nenotiek. „Nē, kratīšana nav veikta. „Homburg Zolitūde" pilnībā sadarbojas ar policiju un gaida, kad tiks iesniegts saraksts ar nepieciešamajiem dokumentiem. Līdzko tas notiks, dokumentus iesniegsim. Kratīšana nenotiek," sacīja Grikmane.
Zolitūdes traģēdijā pagājušajā nedēļā bojā gāja 54 cilvēki. Eksperti un liecinieki norāda, ka nelaimi varēja izraisīt gan „Maxima" ēkas būvniecībā un apbūvē, kā arī drošības noteikumu neievērošana tās laikā. Tāpat tiek norādīts uz veikala „Maxima" apmeklētāju un darbinieku ne – evakuēšanu laikā, kad par briesmām brīdināja signalizācija.