Vidējā darba samaksa šā gada 3. ceturksnī pieaugusi straujāk nekā šā gada pirmajos divos ceturkšņos, salīdzinot ar atbilstošiem periodiem pērn, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie jaunākie dati.
Šogad 3. ceturksnī vidējā bruto darba samaksas valstī bija 508 lati un, salīdzinot ar 2012. gada 3. ceturksni, tā pieauga par 5,1%, savukārt gada pieaugums pirmajā un otrajā ceturksnī bija attiecīgi 3,8% un 4,8%.
Salīdzinot ar šā gada 2. ceturksni, bruto darba samaksa 3. ceturksnī pieauga par 0,7% - no 504 līdz 508 latiem. Sabiedriskajā sektorā kāpums bija 1%, privātajā – 0,7%, bet vispārējās valdības sektorā – 1,7%.
Sabiedriskajā sektorā bruto darba samaksa šā gada 3. ceturksnī salīdzinājumā ar pērnā gada 3. ceturksni pieauga nedaudz straujāk nekā privātajā – par 5,3% no 518 līdz 546 latiem. Privātajā sektorā kāpums bija 5%- no 464 līdz 487 latiem, bet vispārējās valdības sektorā – 6,2% - no 470 līdz 499 latiem.
Darbinieku skaitā ietverot arī algotajos pagaidu sabiedriskajos darbos iesaistītos bezdarbniekus, mēneša vidējā bruto darba samaksa šā gada 3.ceturksnī bija 504 lati. Pēc Nodarbinātības valsts aģentūras datiem 3. ceturksnī minētajos darbos piedalījās vidēji 8,5 tūkst. bezdarbnieku.
Mēneša vidējā neto darba samaksa šā gada 3. ceturksnī bija 366 lati. Gada laikā, patēriņa cenu līmenim samazinoties par 0,1%, tās reālais pieaugums sasniedzis 6,3%.
Šā gada 3. ceturksnī, salīdzinot ar 2012. gada 3. ceturksni, darba samaksa pieauga visās nozarēs, izņemot ūdens apgādes, notekūdeņu, atkritumu apsaimniekošanas un sanācijas nozari, kur vērojams kritums par 0,8%.
Visstraujāk darba samaksa pieauga ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē – par 17,2%, kur, salīdzinot ar pērnā gada 3. ceturksni, samazinājās normālā darba laika slodzē pārrēķināto darbinieku skaits, bet strauji pieauga atalgojuma fonds. Lielākas atalgojuma pārmaiņas bija vērojamas arī mākslas, izklaides un atpūtas nozarē – par 12,7%, kur lielāka ietekme bija algu kāpumam azartspēļu un derību nozarē, valsts pārvaldē – par 8,7%, finanšu un apdrošināšanas darbību nozarē – par 7,8%, tirdzniecībā – par 7,0%, kur algas straujāk augušas transportlīdzekļu tirdzniecībā un vairumtirdzniecībā, kā arī būvniecībā – par 6,2%,
Valsts pārvaldē un tirdzniecībā atalgojums audzis straujāk gan regulārās darba samaksas, gan neregulāro prēmiju un piemaksu kāpuma dēļ (neregulārajās piemaksās tiek ietverta arī kompensācija par neizmantoto ikgadējo atvaļinājumu, atvaļinājuma pabalsts), savukārt finanšu un apdrošināšanas darbību nozarē līdztekus regulārā un neregulārā atalgojuma pieaugumam samazinājās darbinieku skaits.
Salīdzinot ar pārējām Baltijas valstīm, Latvijā gada laikā vidējās bruto darba samaksa pieaugums bija viszemākais – 5,1% (no 687 līdz 722 eiro). Visstraujāk algas augušas Igaunijā – par 8,8% (no 855 līdz 930 eiro), bet Lietuvā pieaugums bija 6,2% (no 629 līdz 668 eiro).
Savukārt Latvijā straujāk augusi algoto darbinieku pirktspēja. Darba samaksas reālais pieaugums, ņemot vērā patēriņa cenu pārmaiņas, šā gada 3. ceturksnī salīdzinājumā ar 2012.gada 3.ceturksni Latvijā bija 6,3%, Igaunijā – 5,8%, bet Lietuvā - 5,4%.