Briti grib izstāties no Eiropas Savienības 1

Bet klasiskajā Vecajā pasaulē kaimiņus pavisam negaida. Stingrus migrācijas ierobežošanas pasākumus apspriež Vācija un Francija. Durvis atbraucējiem grasās aizvērt arī Lielbritānija. Tur vispār briest lēmums izstāties no Eiropas Savienības.

1946. gadā Vinstons Čērčils, uzstājoties Cīrihē, aicināja izveidot kaut ko līdzīgu Eiropas Savienotājam valstīm. Kā pēc tam izrādījās, Lielbritāniju viņš tomēr redzēja kaut kur malā no šī procesa.

Cita Lielbritānijas premjerministre Mārgareta Tečere Eiropas ideju sauca par hameleonu, kurā katrs redz to, ko grib. Bet nav vērts padoties kārdinājumam, brīdināja Dzelzs lēdija. Aiz šīm maskām slēpjas tukšums.

Vēlāk Tečere paziņoja, ka dalība Eiropas Savienībā ir kļūda. Un tagad Publiskā palāta nobalsoja par to, lai 2017. gadā rīkotu referendumu par Lielbritānijas izstāšanos no ES. Neskatoties uz to, ka briti jau tāpat atrodas savrup Vienotajā Eiropā: viņiem ir sava valūta un vīzu politika, – ziņo sevastopol.su.

Kārtējais kairinātājs ir migranti. Līdz ar Eiropas Savienības paplašināšanu uz šejieni devās cilvēku plūsma no nabadzīgajām Austrumeiropas valstīm. Sākumā brauca poļi, pēc tam pievienojās Igaunija, Lietuva un Latvija.

Anglijā dzīvo visi Natālijas radi. Tāpat kā daudzi citi Baltijas valstu ieceļotāji, kuri te jau varētu izveidot pilsētu, viņa ir saņēmusi pieeju daudzajām atlaidēm un pabalstiem. Lielbritāniju gaida vēl viens migrācijas vilnis. Bulgārijas un Rumānijas pilsoņi nākamajā gadā iegūs tiesības brīvi iebraukt šajā valstī.

Lielbritānijas premjerministrs Dēvids Kemerons piedāvā ierobežot migrantu tiesības. Briselē viņam atbild, ka tas ir pretrunā ar ES principiem. Anglijā briest neapmierinātība ar Eiropas birokrātiju, kura visiem diktē spēles noteikumus un mēģina nostiprināt savas pozīcijas uz ekspansijas rēķina.

„Tā nav vienkārši nedemokrātiska struktūra. Tā ir antidemokrātiska struktūra. Vienotā Eiropa arvien vairāk atgādina Padomju Savienību, kad visu nolemj centrs. Tur labāk zina, ko un kā jādara, kā rīkoties ar resursiem. Viņi vēl pamanās ievilkt citas valstis, pakļaut tās sev. Bet kāds ir pajautājis, vai tas patīk cilvēkiem, kuri dzīvo šajās valstīs. Bet ticiet, viņiem tas nepatīk”, – saka Lielbritānijas Neatkarīgās partijas līderis Naidžels Faradžs.

Šādus uzskatus parasti izskaidro ar britu īpašo „salu” mentalitāti. Bet pirms trim gadiem, kad kontinentā sākās eiro krīze, te atklāti priecājās par to, ka saglabāja savu mārciņu.