«Patīk tas vai nepatīk Valsts prezidentam Andrim Bērziņam, bet mēs dzīvojam parlamentārā republikā, kur prezidenta vara, galvenokārt, ir reprezentatīva.
Bērziņa šī brīža rīcība norāda uz vēlmi koncentrēt lielāku varu savās rokās, kas jau ir slikta tendence,» portālam BNN norāda politiologs Gatis Puriņš.
Pēc viņa teiktā, šobrīd prezidents Satversmes 56.pantu: «Ministru kabinetu sastāda persona, kuru uz to aicina Valsts prezidents», tulko burtiski, uzskatot, ka viņam ir galvenās tiesības izvēlēties cilvēku, kurš veidos valdību.
«Kad tika rakstīta Satversme bija garas diskusijas par Valsts prezidenta institūcijas nepieciešamību (varbūt pie šīm diskusijām ir jāatgriežas?), amata mērķiem un uzdevumiem, nosakot, ka faktiski Valsts prezidents ir Saeimas kalps nevis kungs. Līdz ar to viņam jārēķinās ar Saeimas viedokli, uz ko norāda arī Satversmes 59.pants: «Ministru prezidentam un ministriem viņu amata izpildīšanai ir nepieciešama Saeimas uzticība un viņi par savu darbību ir atbildīgi Saeimas priekšā.» Tātad – Ministru prezidents ir atbildīgs Saeimas nevis Valsts prezidenta priekšā. Un tas nozīmē tikai to, ja Valsts prezidents Andris Bērziņš uzskata, ka uz ministru prezidenta amatu viņš var nominēt jebkuru cilvēku un Saeima to ar sajūsmu atbalstīs, tad viņš maldās,» pauž politologs.
Pēc viņa domām, savā starpā par pieņemamāko kandidātu vispirms ir jāvienojas partijām un būtībā to izvēlēto kandidātu pēc tam Valsts prezidents aicina veidot valdību.
«Ja Bērziņa kungam Saeimas spēcīgākā partija piedāvā trīs ministru prezidenta kandidātus un Valsts prezidents vienkārši bez argumentiem un pamatojuma tos noraida, aicinot lūkoties pēc spēcīgākiem kandidātiem, tad tas kā minimums ir neglīti. Tikai korekti būtu pamatot, kāpēc prezidents Bērziņš nosauktos kandidātus uzskata par nepiemērotiem ieņemt ministru prezidenta amatu. Nav spēcīgas personības? Kandidāti nav spējīgi izveidot valdību? Šie ir nopietni apvainojumi cilvēkiem, kuri ilgus gadus ir strādājuši gan parlamentā, gan valdībā,» uzsver politologs.
«Satversme neliek Valsts prezidentam sniegt šādu skaidrojumu. Taču Bērziņa šī brīža rīcība norāda uz vēlmi koncentrēt lielāku varu savās rokās, kas jau ir slikta tendence. Jo vara mūsu valstī pieder tautai, kura to ir deliģējusi parlamentam, nevis Valsts prezidentam,» tā Puriņš.
BNN jau rakstīja, ka, noslēdzot pirmo sarunu kārtu ar Saeimā pārstāvētajām politiskajām partijām par jaunas valdības veidošanu, trešdien, 4.decembrī, Valsts prezidents Andris Bērziņš ir pieņēmis lēmumu nevirzīt nevienu no pirmajās sarunās minētajiem premjera amata kandidātiem.
Bērziņš plāno turpināt politiskās konsultācijas arī nākamajā kārtā, kas plānota jaunnedēļ.
Vienotība premjera amatam piedāvāja aizsardzības ministru Arti Pabriku, premjera padomnieku Intu Dālderi un Eiropas Parlamenta deputātu Krišjāni Kariņu.
Parlamenta kuluāros tika runāts, ka Bērziņš no Vienotības sagaidot partijas līderes Solvitas Āboltiņas virzīšanu Ministru prezidenta amatam. Tomēr Āboltiņa pagaidām tam nebija piekritusi.
Jau ziņots, ka uzņemoties politisko atbildību par traģēdiju Zolitūdē, premjers Valdis Dombrovskis 27.novembrī paziņoja par demisiju. Viņš uzskata, ka pašreiz ir nepieciešama jauna valdība, kurai ir skaidrs Saeimas vairākuma atbalsts un kura ar jaunu uzticības mandātu spēs risināt valstī esošās problēmas. Dombrovskis, kurš paziņoja par demisiju, nav gatavs vadīt nākamo valdību.
Tāpat BNN jau vēstīja, ka veidu, kā lielveikala jumta iebrukšanu pārvērst «politiskā jumta» sabrukšanā atradis un nav laidis garām smagos noziegumos apsūdzētais Ventspils mērs Aivars Lembergs. Ceturtdienas, 21.novembra, vakarā iebruka lielveikala Maximajumts Rīgas mikrorajonā Zolitūdē, bet jau piektdien, 22.novembrī, Ventspils pilsētas domes sēdē pēkšņi nepiedalījās ne Lembergs, ne arī viņa vietnieki Jānis Vītoliņš un Guntis Blumbergs, kas it kā aizbraukuši uz Rīgu.
BNN rīcībā esošā neoficiālā informācija liecina, ka Lembergs, izmantojot 21.novembra traģēdiju, bija pieņēmis lēmumu gāzt valdību, lai nākamo veidotu nu jau ar Zaļo un zemnieku savienības piedalīšanos. Viņam esot bijušas konsultācijas ar Valsts prezidenta Andra Bērziņa biroja pārstāvjiem, tostarp, iespējams, arī Valsts prezidenta kancelejas vadītāju Gundaru Daudzi un pašu valsts galvu.