Lai sniegtu būtisku palīdzību Īslandes iedzīvotājiem, tieši ģimenēm, kuras visvairāk cieta 2008. gada krīzes laikā, Īslandes valdība nolēma norakstīt hipotekāros parādus.
Tiesa, šis likumprojekts vēl atrodas parlamentā izskatīšanai. Izdevuma investoriem „Biržas līderis” sadaļas „Pasaules ziņas” eksperti domā, ka nekādu šķēršļi, lai attiektos no šī likumprojekta pieņemšanas, nepastāv.
Jaunieveduma būtība
Runājot par Īslandes pilsoņu hipotekāro kredītu norakstīšanu, iniciatori domā norakstīt kredītu parādus, kuru procentu likme ir saistīta ar inflācijas pieaugumu. Jāzina, ka divu gadu laikā, kuri valstij kļuva par krīzes gadiem, hipotekāro kredītu procentu likme valstī pieauga par 37%. Tādējādi baras iestādēm ir nolūks norakstīt iedzīvotāju parādus apmēram 150 miljardu kronu apmērā, – ziņo profi-forex.org.
Praktiski tas tiks realizēts uz izmaiņu aplikšanas ar nodokļiem sistēmā rēķina – no šī brīža komercbankas maksās speciālu nodokli, uz kura rēķina varas iestādes saņems apmēram 80 miljardus kronu, kuras norakstīs no iedzīvotājiem.
Atlikušos 70 miljardus kronu norakstīs ar nodokļu atlaižu palīdzību, kuras piešķirs aizņēmējiem uz trim gadiem. Tāpat aizņēmējiem atļaus izmantot kredītu dzēšanai tā saucamos „pensiju līdzekļus” – 2 – 6% no darba algas, kurus katram pilsonim jāieskaita pensiju fondā. Šo naudu trīs gadus būs atļauts izmantot hipotekārā kredīta dzēšanai.
Sapņi un realitāte
Jāsaka, ka pagaidām ekspertu domas par to dalās. Kāds no viņiem domā, ka visi pasākumi, kurus valdība vēlas īstenot attiecībā uz hipotekāro kreditēšanu, izpaudīsies tādā veidā, ka radīsies krass inflācijas pieaugums. Daži analītiķi domā, ka tas nav iespējams. Tomēr tie, kuriem ir sakars ar šī likumprojekta izveidošanu, saka, ka šajā gadījumā ievērojamā mērā samazināsies bezdarba līmenis, turklāt tas var pozitīvi ietekmēt IKP pieauguma līmeni.
Atgādināsim, ka Īslandes ekonomikas sabrukums notika 2008. gadā, kad sevi par bankrotiem atzina trīs lielas valsts bankas. Tās bija uzkrājušas lielu parādu ārzemju valūtā. Atzīmēsim, ka šajā gadījumā galvenie kreditori bija Nīderlandes un Lielbritānijas bankas.
Sākumā valdība piekrita izmantot SVF ieteikumus un izmaksāt savu banku parādus, bet pēc tam atteicās īslandiešu protestu dēļ. SVF iesaldēja kreditēšanu, bet Eiropas Savienība draudēja ar sankcijām. 2013. gadā iztiesāšanas beidzās Īslandes labā.