Laiku pa laikam plašsaziņas līdzekļi raksta par mēģinājumiem pārskatīt attieksmei pret ģimeni un laulību, turklāt, šos jautājumus sāk risināt valsts līmenī.
Šonedēļ tika publicēta informācija par to, ka viens no Rīgas sieviešu centriem vāc parakstus par „viendzimuma partnerattiecību” legalizāciju.
Pēc organizācijas pārstāvju domām, par ģimeni jāuzskata pāri, kurus saista emocionālas un finansiālas attiecības, kā arī kopdzīve un bērni.
Šajā jautājumā var būt dažādi viedokļi, pārliecinājās portāls Gorod.lv, kad griezās pēc komentāriem pie Daugavpils Psihoneiroloģiskās slimnīcas valdes locekles Sarmītes Ķikustes, kura paziņoja, ka, būdama ārste un ginekoloģe, medicīnisko palīdzību sniegs, neatkarībā no pacienta dzīves uzskatiem.
Savukārt katoļu priesteris Andris Ševels kādā intervijā portālam Gorod.lv atzīmēja, ka laulība neesot cilvēku roku darbs: „Dievs ir radījis vīrieti un sievieti pēc Savas līdzības, taču Viņš nav radījis tos vienādus. Sieviete un vīrietis ir atšķirīgi, lai varētu papildināt viens otru.
Pēc savas dabas cilvēki ir aicināti veidot attiecības, jo nav labi, ja cilvēks ir viens, viņam ir nepieciešams atbalsts. Attiecības noved pie dievišķās savienības starp vīrieti un sievieti. Tā ir Dieva radītā vide, kurā cilvēks mācās mīlēt, cienīt un palīdzēt citam. Mīlestība nekad nebeidzas ar diviem cilvēkiem, tai nepieciešams turpinājums, par kuru kļūst bērni. Taču, uzticot tos vecākiem, Dievs uzliek pienākumu audzināt tos fiziski un garīgi [...].
Neskatoties uz to, ka daudzās Eiropas valstīs viendzimuma pāriem ir atļauts adoptēt bērnus, Baznīca uzstāj, ka tas nav pareizi. Bērna pilnvērtīgai attīstībai un pareizu vērtību ieaudzināšanai viņam nepieciešams īstas ģimenes piemērs, kuru ir svētījis un vada Dievs. Ja bērns tiek audzināts ģimenē, kurā viņa vecāki ir divi vīrieši vai divas sievietes, viņam nav izvēles, kā tikai atkārtot to, ko viņš redz ikdienā [...]”.