Šā gada oktobrī salīdzinājumā ar septembri preču eksporta vērtība faktiskajās cenās palielinājās par 8,4% un importa – par 5,3%.
Oktobrī ārējās tirdzniecības bilance nedaudz uzlabojās, eksportam kopējā ārējās tirdzniecības apjomā pieaugot līdz 46,5% (septembrī 45,8%), liecina Centrālās statistikas pārvaldes operatīvie dati.
Augu valsts produktu eksports oktobrī salīdzinājumā ar septembri pieauga par 18,1 milj. latu (25,7 milj. eiro) jeb 39,3%. Visvairāk augu valsts produktu eksportu ietekmēja kviešu, kviešu un rudzu maisījuma eksporta pieaugums – par 8,6 milj. latu (12,2 milj. eiro) jeb par 34,7%. Oktobrī visvairāk kviešu, kviešu un rudzu maisījuma tika eksportēts uz Saūda Arābiju – 11,2 milj. latu (16,0 milj. eiro), uz Nīderlandi – 7,6 milj. latu (10,8 milj. eiro), uz Irānu – 4,9 milj. latu (7,0 milj. eiro) un uz Haiti – 3,9 milj. latu (5,5 milj. eiro).
Oktobrī, salīdzinot ar septembri, mehānismu, ierīču un elektroiekārtu eksports palielinājās par 11,4 milj. latu (16,3 milj. eiro) jeb 13,5%, bet pārtikas rūpniecības ražojumu eksports pieauga par 11,3 milj. latu (16,1 milj. eiro) jeb 19,1%. Savukārt ķīmiskās rūpniecības un tās saskarnozaru ražojumu eksports palielinājās par 5,1 milj. latu (7,2 milj. eiro) jeb 11,7%, bet parasto metālu un to izstrādājumu eksports samazinājās par 8,6 milj. latu (12,3 milj. eiro) jeb 12,6%.
Savukārt parasto metālu un to izstrādājumu imports pieauga par 10,2 milj. latu (14,5 milj. eiro) jeb 15,1%, bet ķīmiskās rūpniecības un tās saskarnozaru ražojumu imports palielinājās par 6,9 milj. latu (9,8 milj. eiro) jeb 10,5%. Augu valsts produktu imports pieauga par 4,7 milj. latu (6,7 milj. eiro) jeb 19,3%, bet minerālproduktu imports samazinājās par 4,5 milj. latu (6,4 milj. eiro) jeb 3,3%.
Oktobrī nozīmīgākā Latvijas eksporta daļa – 70,6% bija izvedumam uz Eiropas Savienības valstīm, tam sekoja eksports uz NVS valstīm ar 16,5%. Svarīgākie eksporta partneri bija Lietuva (17,7% no eksporta kopapjoma), Igaunija (12,2%), Krievija (11,9%), Polija (6,6%) un Vācija (6,5%).
Nozīmīgākā Latvijas importa daļa – 79,8% bija ievedums no Eiropas Savienības valstīm, tam sekoja imports no NVS valstīm ar 11,7%. Svarīgākie importa partneri bija Lietuva (20,3% no importa kopapjoma), Vācija (10,5%), Polija (9,7%), Igaunija (8,6%) un Krievija (8,6%).
Dzelzs un tērauda izstrādājumu eksporta palielināšanos šā gada oktobrī salīdzinājumā ar pērnā gada oktobri visvairāk ietekmēja dzelzs un tērauda izstrādājumu dzelzceļiem un tramvaju ceļiem eksporta pieaugums par 3,4 milj. latu (4,8 milj. eiro) jeb 16,9 reizes (galvenokārt uz Lietuvu).
Savukārt dzelzs un tērauda eksports strauji samazinājās, sarūkot dzelzs un neleģētā tērauda stieņu eksportam par 23,0 milj. latu (32,8 milj. eiro) jeb par 93,4%.
Farmācijas produktu imports oktobrī salīdzinājumā ar pērnā gada oktobri palielinājās, pieaugot medikamentu importam par 0,7 milj. latu (1,1 milj. eiro) jeb par 3,5%. Savukārt mehānismu un mehānisko ierīču importa samazinājumu ietekmēja datoru un to sastāvdaļu importa kritums par 5,0 milj. latu (7,1 milj. eiro) jeb par 37,4%.