Latvijas dendrologu biedrība par 2014.gada koku izvēlējusi parasto zirgkastaņu "Aesculus hippocastanum", informēja Latvijas Dendrologu biedrības prezidents Andrejs Svilāns.
Zirgkastaņas vienīgais konkurents bija parastais jeb sila virsis "Calluna vulgaris". Zirgkastaņai palīdzēja uzvarēt vairāki argumenti. Šo koku daudzi Latvijas iedzīvotāji uzskata par vietējo sugu, jo tā jau vairākus simtus gadu kultivēta Latvijas teritorijā, lai gan tās īstā dzimtene ir Dienvideiropā - Albānijā.
Svarīgi bija arī tas, ka tuvojas Zirga gads, tāpēc arī tās nosaukums ietekmējis titula iegūšanu. Kastaņas vārdu koks ieguvis īstajai kastaņai "Castanea sativa" līdzīgo adataino augļu un lielo, brūno sēklu dēļ. Atšķirībā no īstās kastaņas zirgkastaņas sēklas sensenis izmantotas zirgu barībai, tāpēc koks iemantojis zirgkastaņas nosaukumu.
Rietumeiropā un Centrāleiropā tā vietām jau tiek uzskatīta par invazīvu citzemju sugu. Parastās zirgkastaņas uzvaras gājienam, skaistumam un līdz ar to popularitātei dārzos un parkos uzradies nopietns drauds. Latvijā tas nav tik izplatīti, tomēr šeit nu jau vairākus gadus parastās zirgkastaņas lapas pārklājas brūniem plankumiem un sakalst - koki zaudē dekorativitāti.
Vainīgs esot dažus milimetrus garš taurenītis - zirgkastaņu raibkode jeb mīnējošā kode "Cameraria ohridella", kuras kāpuri barojas ar lapas mīkstajiem audiem. Vietās, kur kāpuri barojas, atmirst un nobrūnē lapas epiderma - tā rodas neglītie plankumi.
Kamēr zirgkastaņu kodei nav uzradies kāds pašu kodi pārtikā izmantojošs nelabvēlis, dendrologi rekomendē dārzu un parku ierīkošanā izmantot citas zirgkastaņu sugas - sarkano zirgkastaņu "A.pavia", asinssarkano zirgkastaņu "A.x carnea", hibrīdo zirgkastaņu "A.x hybrida", neievēroto zirgkastaņu "A.neglecta" vai dzelteno zirgkastaņu "A.flava".