Portāla Gorod.lv lasītājiem droši vien ir pazīstams Dainas Kriviņas vārds ne tikai tādēļ, ka šī jaunā sieviete ir Daugavpils novada domes Attīstības nodaļas Projektu vadītāja, bet arī uzņēmēja, kura nodarbojas ar dažādiem projektiem un apmācībām gan Latgalē, gan citos Latvijas reģionos.
Tomēr par iemeslu intervijai kalpoja tāds priecīgs notikums D. Kriviņas ģimenē kā bērniņa piedzimšana. Intervija notika tieši par tēmu, kā jaunajai māmiņai izdodas apvienot darbu, uzņēmējdarbību un turklāt izdodas būt par laimīgu ģimenes locekli.
Sākumā gribētos uzzināt, kas Jums ir darbs – vai tas ir paņēmiens nopelnīt vai kaut kas vairāk?
Man ir ļoti svarīgi, lai mans darbs man patiktu. Visas dzīves laikā mēs tik daudz laika pavadām darbā, kas būtu ļoti skumji, ja darbs nedotu gandarījumu. Turklāt es domāju, ja nav attīstības darbā, ir svarīgi nodarboties ar kaut ko citu. Es apvienoju gan peļņu, gan labpatiku, gan pašattīstības iespējas. Man patīk, ja mans darbs dod labumu ne tikai man, bet arī citiem cilvēkiem.
Pastāstiet, kāda bija jūsu dzīve pirms bērna piedzimšanas – droši vien Jūs pastāvīgi bijāt aizņemta, apmeklējāt tikšanās un tamlīdzīgus pasākumus?
Jā, es esmu ļoti aktīvs cilvēks un vienmēr tāda arī biju, man ir svarīgi būt informētai, tikties ar cilvēkiem, tādēļ manas aktivitātes reti beidzas līdz 5 vakarā, piemēram, JCI Latgale mēs ar uzņēmējiem tikāmies tikai vakaros. Pat grūtniecības laikā es biju aktīva: vadīju gan projektu, gan preses konferenci un strādāju ar klientiem …
Kā Jūs sapratāt, ka esat gatava mainīt iemīļoto darbu pret ģimeni un bērnu?
Teiksim tā, es nemainīju iemīļoto darbu pret ģimeni, bet vienkārši mainīju prioritātes. Šāds „lūzums” notika 2010. gadā, kad es no Rīgas atgriezos uz Daugavpili. No 2003. gada es braucu uz mājām tikai brīvdienās. No 2007. gada es sāku iepazīties ar bagātu un slavenu cilvēku biogrāfijām, un man ļoti iepatikās tas, ka daudzi no viņiem ģimeni nostāda pirmajā vietā, turklāt turpinot gūt panākumus. Tieši tad es nolēmu, ka arī es vēlos, lai mana ģimene vienmēr būtu pirmajā vietā un sāku mērķtiecīgi pie tā strādāt. Man ģimene nozīmē – es, vīrs un mūsu bērni. Turklāt mēs abi ar vīru mīlam bērnus, mums ir trīs krustmeitas.
Atļaujiet precizēt, Jūs vēl esat pavisam jauna māmiņa, jo jūsu meitiņa Milāna piedzima tikai šoruden?
Jā, Milāna piedzima 29. septembrī, svētdien viņai paliks trīs mēneši, bet 22. decembrī notika viņas kristības.
Interesanti, vai Jums tikpat veiksmīgi izdodas rūpēties par mazulīti, kā izdevās strādāt?
Tagad jau jā. Pirmais mēnesis bija smags – meitiņa daudz raudāja, bet iemeslu nevarēja atrast. Tas izsita mani no sliedēm, es nevarēju saprast, nevarēju palīdzēt bērnam. Tagad vislielākā balva ir Milanas smaids, tas nozīmē, ka visu darām labi, un viņa daudz smaida.
Iespējams, ka jautājums liksies dīvains, bet sakiet, lūdzu, kas ir vieglāk – būt par uzņēmēju vai jauno māmiņu?
Labs jautājums. Te ir ļoti dažāda specifika.
Patlaban par to domājot, varu teikt, ka ir daudz kopēja – ir svarīgi būt organizētai, informētai, prast dzirdēt un saprast, izmantot savu intuīciju, mācīties sadarboties ar cilvēkiem (šajā gadījumā ar bērnu). Abos gadījumos ir interesants gan process, gan rezultāts.
Uzņēmējdarbībā es vairāk varu kontrolēt darbības – tas tomēr ir vieglāk, jo kontrolēt bērnu ne vienmēr izdodas.
Pēc meitiņas piedzimšanas es kļuvu vēl pateicīgāka saviem vecākiem par to, kā viņi mani audzināja un vispār par to, ka es esmu. Būt par māmiņu nav tik viegli, un īsti es to sapratu tikai tagad.
Apstāklī, ka es esmu mamma, pozitīvā kļūst vairāk tādēļ, ka katru dienu es saņemu priecīgus smaidus un redzu, kā mazulīte attīstās.
Droši vien pats galvenais jautājums – kā Jums izdodas apvienot darbu un ģimeni, jo daudzas sievietes patlaban izvēlas vienu vai otru?
Pilnībā uz ģimeni es pārslēdzos tikai pirmajā mēnesī pēc meitiņas piedzimšanas. No otrā mēneša es pakāpeniski sāku pievērsties arī darba lietām – vadu projektu, plānoju apmācības 2014. gadam utt. Bet patlaban plānoju ģimenei veltīt 80% laika un tikai 20% darbam.
Gribētos dzirdēt Jūsu padomu tām sievietēm, kuras nodarbojas ar karjeru un nesaskata darba un ģimenes apvienošanas variantus.
Pirmkārt, domāju, ka svarīgi, lai būtu liela vēlēšanās kaut ko mainīt savā dzīvē, tad arī atrast variantus būs vienkāršāk. Pieņemot šādu lēmumu, ļoti svarīgi ir strādāt izvēlētā virzienā. Es saku tā – dzīve rada dažādus šķēršļus tādēļ, lai pārbaudītu, cik ļoti es vēlos to, uz ko tiecos.
Otrkārt, manuprāt, nav nekā patīkamāka par to, ka sieviete mīl un tiek mīlēta. Darbu var mīlēt, bet otrādi nesanāks.
Treškārt, es patiesi domāju, ka sievietei, kura ir laimīga mājās, ir daudz vienkāršāk gūt panākumus profesionālajā sfērā.