Psiholoģe: Katram no mums svētku noskaņojums rodas savā laikā

foto: lat.gorod.lv
foto: lat.gorod.lv

Kārtējā portāla Gorod.lv veiktā aptauja liecina, ka vairākumam respondentu svētku noskaņojums vēl nav radies. 

33% respondentu atzīmēja, ka agrāk svētku noskaņojums bijis piesātinātāks. 24% aptaujāto uz jautājumu, vai izjūtat svētku noskaņojumu, atbildēja „nē”. 16% portāla lasītāju atzina, ka īpaši nejūt svētku tuvošanos, savukārt 15% respondentu atzīmēja, ka svētku gaisotne neesot jūtama, jo nav sniega. 10% respondentu priecīgi gaida tuvojošos svētkus un izjūt svētku noskaņojumu.

Pēc situācijas komentāra griezāmies pie psiholoģes Jeļenas Podmišaninas, kura paskaidroja, no kā ir atkarīgs cilvēku noskaņojums un kāpēc vairākums portāla Gorod.lv lasītāju noskaņots visai pesimistiski.

„Noskaņojums ir nepastāvīgs emocionālais stāvoklis, kuru bieži vien ietekmē ārējie, nevis iekšējie faktori – laikapstākļi, apģērbs vai tas, ka cilvēks ir/nav izgulējies. Nav brīnums, ka daudzu lasītāju noskaņojumu ietekmējis sniega trūkums.

Katrs cilvēks ir individualitāte, un katram ir savs priekšstats par svētku noskaņojumu – kāds par ziemu priecājas jau decembrī, kādam šī sajūta rodas pie svētku galda, citam – dzirdot kurantus, bet dažiem – 1.janvārī, kad nevajag gatavot ēst un var vienkārši atpūsties”, pastāstīja psiholoģe.

„Protams, gada nogale ir laiks, kad daudzi izdara secinājumus, izvērtē paveikto un to, kas netika izdarīts, iespējams, daļa cilvēku nav apmierināta ar aizvadīto gadu”, atzīmēja J.Podmišanina.

Pēc psiholoģes vārdiem, gandrīz pirms katriem svētkiem – Sv.Valentīna dienas, 8.marta, Lieldienām vai Līgo svētkiem – cilvēks piedzīvo nelielu stresu, jo viņam no darba procesa jāpārslēdzas uz atpūtas procesu un atpakaļ.

To, ka daudzi nav noskaņoti optimistiski, ietekmē pārmaiņu laiks: „Piedzīvotas pārmaiņas bieži vien saistās ar trauksmes, uztraukuma sajūtu, cilvēkus biedē nestabilitāte. Iepriekšējās paaudzes ir piedzīvojušas ne visai pozitīvu pieredzi”.

Pēc J.Podmišaninas vārdiem, tas, ka vairākums respondentu norādīja, ka agrāk svētku noskaņojums bijis piesātinātāks, varētu būt saistīts ar to, ka, piemēram, Padomju Savienības laikā svētku atribūti – mandarīni, delikateses, dāvanas bija aktuāli tikai svētku laikam, savukārt mūsdienās to visu cilvēks var saņemt jebkurā dienā.

Tādēļ psiholoģe iesaka meklēt citas iespējas, kas palīdzētu radīt svētku noskaņojumu, tikties ar radiniekiem, komunicēt ar pozitīvi noskaņotiem cilvēkiem, kā arī ņemt vērā, ka katram no mums svētku noskaņojums rodas savā laikā un jātic, ka jebkuras grūtības ir pārvārāmas.


Написать комментарий