Šajā gadā Latvijas ekonomika uzrādīja pārliecinošu izaugsmi - gada pirmajos deviņos mēnešos IKP pieaugums bija 4,2%, kas ir ļoti labs rādītājs, salīdzinot ar citām Eiropas valstīm.
Kopumā 2013.gadā ekonomiskā izaugsme Latvijā varētu būt ap 4,3%.
Rādītāji varētu būt vēl labāk sakarā ar īpašo iedzīvotāju aktivitāti decembrī – Latvijas iedzīvotāji ne tikai vairāk tērēs Ziemassvētku brīvdienās, bet arī mēģinās atbrīvoties no skaidras naudas latos, prognozē AS Trasta komercbanka vecākais analītiķis Konstantīns Šavkuņenko.
Pēc viņa vārdiem, gada pirmajos trīs ceturkšņos ne visas nozares uzrādīja labu rezultātu, bet vairākos segmentos tika konstatēts pieaugums. Piemēram, ikdienas pakalpojumu nozarē - tirdzniecība, transports, komunikācijas deviņos mēnešos IKP pieaugums sasniedza 4,2%. Vēl labākus rezultātus uzrādīja neregulāro pakalpojumu segments (+7,8%). Viesnīcu un restorānu nozare pieauga par 6,8% - galvenokārt pateicoties veiksmīgai Live Rīga projekta īstenošanai un aktīvai tūristu piesaistei Rīgā un Jūrmalā. Pieaugums šajā segmentā veicināja atpūtas, mākslas, izklaides nozaru attīstību, norāda eksperts.
Lielā mērā pozitīvo dinamiku nodrošināja profesionālo pakalpojumu nozare, kas koncentrējas uz vietējo patērētāju (apavu darbnīcas, autoservisi, grāmatvežu, tulkotāju un advokātu pakalpojumi), ka arī nekustāmo īpašumu nozare, kas paradoksālā kārtā pat krīzes gados nepiedzīvoja kritumu. Tas visdrīzāk skaidrojams ar maksātnespējīgajiem parādniekiem atsavināto nekustamo īpašumu aktīvo izpārdošanu, ko īstenoja dažādi banku meitas uzņēmumi. Tāpat nevajadzētu aizmirst arī par aktīvo nekustamo īpašumu pārdošanu apmaiņā pret uzturēšanās atļaujām, uzsver eksperts.
Pēc K. Šavkuņenko vārdiem, jāmin nelielu, bet tomēr lejupslīdi, kas konstatēta vairākās reālās ekonomikas sektora nozarēs. Pirmkārt, tas attiecas uz lauksaimniecību, mežsaimniecību, zivsaimniecību (tiesa, tas lielā mērā ir saistīts ar bāzes efektu: 2012.gadā Latvijā tika ievākta rekordliela graudu raža), mazākā mērā tas attiecināms uz ieguves rūpniecību un komunālajiem pakalpojumiem, kā arī uz ražošanas nozari. Rādītāju pasliktināšanās 1.ceturksnī ir tieši vai netieši saistīta ar krīzi uzņēmumā Liepājas metalurgs. Tomēr nozares dinamika nākamajos divos ceturkšņos liecina par to, ka kopējais kritums gada beigās būs gandrīz pārvarēts – tapāt kā pirmajos trīs ceturkšņos tiks pārvarēts kopējais kritums reālās ekonomikas sektorā. Tas notika pateicoties izaugsmei būvniecības nozarē par 9,2% - uz jaunu ēku būvniecības rēķina, kā arī līdz šim uzbūvēto namu rekonstrukcijas un vecu ēku nojaukšanas rēķina, saka bankas eksperts.
Banku nozarē deviņos mēnešos būtiski izaugsmes tempi netika novēroti. Ar noguldījumu kopējā apjoma izaugsmi 5,1% 11 mēnešos bankas turpināja norakstīt sliktos kredītus un izsniegt jaunus aizdevumus saviem meitas uzņēmumiem. Kopā ar iepriekš izsniegto kredītu atmaksām, valūtas kursa svārstībām un izmaiņām attiecībā uz līdzekļu apjomu, ko izraisīja dažu spēlētāju izstāšanās no tirgus vai pārņemot esošo spēlētāju aktīvus, kas iepriekš tika noņemti no uzskaites, 11 mēnešos Latvijas banku kredītportfelis samazinājās par 5,6%.
Saskaņā ar analītiķa prognozēm Latvijas ekonomikas pieaugums 2014.gadā galvenokārt būs saistīts ar pakalpojumu nozari. Tomēr transporta pakalpojumu attīstība rada bažas vairāku iemeslu dēļ - ekonomiskā stagnācija ES un Krievijā, neskaidrības ar TIR karnetēm un citi jautājumi. Saspringta situācija ir arī attiecībā uz nozarēm, kas saistītas ar reālo ekonomikas sektoru (iespējams, izņemot lauksaimniecību) - ņemot vērā iepriekš minēto stagnāciju, ka arī dažu rūpnīcu slēgšanu (tas ir aktuāli ne tikai Liepājas metalurgam, bet arī, piemēram, Jaunalko). Kopumā IKP pieaugums 2014.gadā varētu sasniegt 3 līdz 3,5 %, uzskata eksperts.