Daugavpilī jauniešu skaits samazinās ne tik strauji, kā iepriekš

foto: lat.gorod.lv
foto: lat.gorod.lv

Statistisku datu analīze liecina, ka jauniešu skaita samazināšanas tendence Latvijā nedaudz samazinās, un tas attiecas arī uz situāciju Daugavpilī.

Saskaņā ar ekonomistu pētījumiem, ārējos migrācijas procesus nosaka divi pamatfaktori – nosacītais darba algu līmenis un nodarbinātības līmenis, t.i., brīvu darbavietu pieejamība. Atsevišķi šie faktori nemotivē jaunieti doties uz ārzemēm: neviens nevēlas doties uz vietu, kur ir lielas darba algas, bet nav iespējams iekārtoties darbā vai ir daudz brīvu darbavietu, bet darba algas ir mazas.
Ko statistikas dati liecina par situāciju Daugavpilī? Saskaņā ar tiem, 2010.gadā vidējā darba alga Latvijā (neto) bija 346 lati, 2011.gadā – 357, bet 2013.gadā – 396 lati. Daugavpilī šie rādītāji minētajos gados bijuši 247, 259 un 281 lati. Divu laika posmu – 2010.-2011.gada un 2011.-2013.gada – salīdzinājums liecina, ka, neskatoties uz kopējo tendenci, Daugavpilī pēdējos trīs gados darba algas pieaug lēnāk, nekā valstī kopumā (aptuveni par 2,4%).

Runājot par nodarbinātības rādītājiem, jāatzīmē, ka 2010.gadā bezdarba līmenis Latvijā bija 14,3% no ekonomiski aktīvu iedzīvotāju kopskaita, aizņemto darbavietu skaits – 518 523, Daugavpilī bezdarba līmenis bija 11,9%, bet aizņemtās darbvietas – 21 111. 2013.gadā bezdarba līmenis valstī samazinājās līdz 9,3%, Daugavpilī – līdz 9,5%, aizņemto darbavietu skaits Latvijā – 533 558, Daugavpilī – 18 779. Pretēji stereotipam, 2010.-2011.gadā bezdarba līmenis Daugavpilī bija nedaudz zemāks, nekā Latvijā. Tas izskaidrojams ar to, ka kopējo statistiku ietekmēja reģionu rādītāji (tostarp Latgales rādītāji), un uz šī fona situācija Daugavpilī nebija slikta. Tomēr 2013.gada statistikas dati liecina, ka nacionālā ekonomika atjaunojas veiksmīgāk un ātrāk.

Citiem vārdiem runājot, 2011-2013.gadā bezdarba līmenis Daugavpilī samazinājās ne tik ātri, kā valstī kopumā (par 13,9%). Saruka arī darbavietu skaits (aptuveni par 12,5%). Viens no interesantiem momentiem ir tā saucama ekonomikas orientēšanās uz inovācijām, kad daļa darba vietu tiek aizstāta ar tehnoloģijām un aprīkojumu. Minētā tendence ir raksturīga arī mūsu pilsētai, nozares, kuras attīstās visstraujāk, visvairāk samazina darbiniekus.

Tādējādi var runāt par negatīvu tendenci, kas ir saistīta ar diviem migrācijas pamatfaktoriem – bezdarbs samazinās visai lēni, darbavietu skaits sarūk.

Statistikas dati liecina, ka 2010.gadā Latvijā dzīvoja 370 376 jaunieši 13-25 gadu vecumā (saskaņā ar Jaunatnes likumu), Daugavpilī – 16 077, 2011.gadā – attiecīgi 344 276 un 13 685, 2013.gadā – 308 435 un 10 783. 2010.-2011.gadā situācija Daugavpilī salīdzinājumā ar tendenci Latvijā atšķiras par 7,9%, bet 2011.-2013.gadā – 9,8%. Tie nav jauniešu skaita samazināšanas dati, šie skaitļi norāda uz to, kā situācija Daugavpilī atšķiras no tendences valstī.

Pamatojoties uz augstākminēto, var secināt, ka jauniešu skaita samazināšanas tendence valstī pamazām samazinās, līdzīga situācija ir arī Daugavpilī.

Runājot par jauniešu īpatsvaru pastāvīgu valsts iedzīvotāju un daugavpiliešu vidū, jāsaka, pēdējos gados vērojamas nelielas izmaiņas (nedaudz vairāk par 1%) jauniešu īpatsvarā Latvijas un Daugavpils iedzīvotāju sastāvā. Par to liecina statistikas dati – 2010.gadā valstī jauniešu skaits bija 17,47% no iedzīvotāju kopskaita, 2011.gadā – 16,59%, bet 2013.gadā – 15,24%, Daugavpilī šie rādītāji bija 16,75%, 14,62% и 12,09%.

Jāsecina, ka ekonomiskiem faktoriem, t.i., bezdarbam, darbavietu esamībai un darba algu dinamikai Daugavpilī uz valsts fona ir visai negatīvs raksturs, tomēr jauniešu skaita samazināšanas tendence kopumā ir vidējā valsts līmenī.
 


Написать комментарий