Jauns ministra postenis Eiropas lietās nav vajadzīgs, ceturtdien Latvijas Televīzijā sacīja Valsts prezidents Andris Bērziņš.
"Es neredzu jēgu," sacīja prezidents, uzsverot, ka šī ministra darbība beigsies novembrī. Turklāt Ārlietu ministrijā visu laiku bijis valsts sekretāra vietnieks Eiropas lietās un prezidentam nav skaidrs, ko viņš darīšot pēc jauna ministra posteņa izveides.
Prezidents atgādināja, ka daudzās lietās ir veidots šāds speciāls ministra postenis, taču šī ideja pierādījusi sevi kā tādu, kas nav dzīvotspējīga.
Jau vēstīts, ka tiek izskatīta iespēja jaunajā valdībā izveidot īpašu uzdevumu ministra Eiropas lietās posteni - šis ministrs būtu atbildīgs par Latvijas prezidentūras ES padomē sagatavošanu.
Jauna ministrija gan tādēļ netiktu veidota - īpašu uzdevumu ministra sekretariāta funkcijas pildītu jau izveidotais ES prezidentūras sagatavošanas birojs.
Prezidents atzina, ka premjera amatam nominētās Laimdotas Straujumas pamatuzstādījums ir izveidot maksimāli stipru valdību uz īsu brīdi.
Viņš arī pauda uzskatu, ka, skatoties uz Straujumas pieredzi, tiks atrasts loģisks risinājums valdības izveidei.
Prezidents izteicās, ka Straujumas izvēle esot labs kompromiss - viņa visu mūžu ir godīgi strādājusi.
Jau vēstīts, ka trešdien, tiekoties ar topošās jaunās valdošās koalīcijas partijām, premjera amatam izvirzītā Straujuma potenciālos partnerus iepazīstinājusi ar savu redzējumu uz amatu sadalījumu jaunveidojamajā Ministru kabinetā.
Straujumas piedāvājums paredz, ka "Vienotības" deleģēti ministri varētu vadīt Finanšu ministriju, Izglītības un zinātnes ministriju, Aizsardzības ministriju, kā arī kopā ar neatkarīgajiem deputātiem no tā dēvētā Olšteina sešinieka izvirzīt satiksmes ministra amata kandidātu. Reformu partijai Straujuma gatava atvēlēt Ekonomikas, Veselības un Iekšlietu ministrijas vadību, bet Zaļo un zemnieku savienības politiķi varētu vadīt Zemkopības, Ārlietu un Labklājības ministrijas.
Savukārt Nacionālās apvienības atbildības sfēras jaunajā valdībā gandrīz nemainītos - šī politiskā spēka deleģētie ministri turpinātu vadīt Kultūras un Tieslietu ministrijas, kā arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju, ko demisionējušajā valdībā vadīja Reformu partijas deleģēts ministrs.