Jānis Urbanovičš : Latvijas nākotnes atslēga – atbildība un kvalitāte 3

Mūsu sabiedrību moka bažas, vai pats tās satvars - Latvijas valsts - nav jau kļuvis par institucionālu surogātu.

Nevajag izlikties, ka ļaunuma sakne ir atrodama tikai būvnieku, arhitektu un to uzraudzītāju dārziņā. Bezatbildība ir vispārēja. Latvijas ceļiem nepieciešamās investīcijas tiek veiksmīgi "ietaupītas" valdībā, bet  remontdarbiem, ja vien tādi notiek, veicējus izraugās pēc tā paša "lētākā piedāvājuma" principa. Pa šiem ceļiem brauc nelikumīgi pārkrauti baļķu vedēji, kam pie stūres sēž, iespējams, virsstundās pārguruši šoferi ar pieregulētām darba laika uzskaites ierīcēm un tahogrammām. Gluži tāpat mums gada beigās slimnīcas un mediķi nevar ārstēt slimniekus, jo izlietoti paredzētie līdzekļi, kas palikuši pāri pēc "ietaupīšanas".

Zemas cenas sabiedrībā tiek maldīgi uzskatītas par efektīvas ekonomikas pazīmi. Iepazīstoties ar ES statistiku (piemēram, Eiropas Komisijas Dienestu darba dokuments "Patērētāju apstākļu rezultātu pārskats. Patērētāji vienotajā tirgū kā mājās", 9. izdevums - 2013. gada jūlijs) un Latvijas patēriņa rādītājiem, drīzāk jāsecina, ka tās ir sasaistītas ar nācijas vispārējo nabadzību, mājsaimniecību zemu pirktspēju, bet vistiešāk - ar preču vai pakalpojumu neatbilstību drošības un kvalitātes normām.

Ilustrācijai - pāris citātu no LR Ekonomikas ministrijas ziņojuma par tirgus uzraudzību 2012.gadā.

1.   "Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC), balstoties uz Padomes Direktīvu 89/106/EEK un Regulu 305/2011 ir veicis uzraudzību, kontroli un paraugu ņemšanu būvniecības jomā (logi, durvis; siltumizolācijas materiāli). Kopā 2012.gadā izskatītas 91 pārbaudes lietas, kuras ietvaros pārbaudīti 117 būvizstrādājumu modeļi. 49 modeļiem jeb 42 % no pārbaudītajiem modeļiem konstatētās neatbilstības normatīvo aktu prasībām."

2.   "2012.gadā kopā izskatītas 98 pārbaudes lietas, kuras ietvaros pārbaudīti 405 rotaļlietu modeļi. 187 modeļiem jeb 46 % no pārbaudītajiem modeļiem konstatētās neatbilstības normatīvo aktu prasībām. Attiecībā uz testētajiem rotaļlietu paraugiem, secināms, ka Latvijas tirgū joprojām ir pieejamas rotaļlietas, kurās ftalātu saturs pārsniedz normatīvajos aktos noteiktās pieļaujamās robežvērtības, jo no 6 rotaļlietu paraugiem (rotaļlietas lietošanai ūdenī, vannas rotaļlietas un lelle), kas tika testēti, nosakot tajos ftalātu saturu, 3 (tātad katram otrajam) tika konstatēts, ka ftalātu saturs pārsniedz pieļaujamo (no 15 līdz pat 212 reizēm!!!) koncentrāciju."

Ikvienā Latvijas ekonomikas vai sociālajā nozarē var atrast degradācijas procesus, ko izraisa valsts varas laikus neapturētā un leģitimizētā apsēstība ar "optimizāciju". Tā šķita gluži vai  ideoloģija ekonomiskās krīzes uzveikšanai, nevis tikai kandidātu atlases metode publiskajos iepirkumos. Ierēdņi un sabiedriskā doma "lētāko piedāvājumu" uzskatīja par brīnumlīdzekli dažādu projektu attīrīšanai no aizdomām izšķērdībā vai korupcijā: "Tāme jau nodzīta tik zemu, ka tur vairs nekas nav nozogams!".

Kas ir panākts ar šādu "biznesa filozofiju" un sabiedrības pārmērīgas ekspluatācijas politiku? Varbūt esam sasnieguši fantastiskus rekordus Latvijas starptautiskajā konkurētspējā? Ielauzušies un iesakņojušies ārzemju tirgos, izstumjot no tiem vietējos sāncenšus? Piespieduši citas Eiropas valstis sekot "lētākā piedāvājuma principam", iedzīt savu biznesu shēmošanā, mahinācijās, "ēnu zonā"?

Mēs, Latvija, sevi iestūmām strupceļā. Domāju, ka ne tikai būvnieki, bet arī ražotāji un citu nozaru uzņēmēji apzinās, ka apmātie centieni pēc arvien zemākām izmaksām par līdzcilvēku drošības un labklājības cenu iznīcina viņu pašu darba pūliņus un profesionalitāti. Tā iznīcina reputāciju un padara nespējīgus konkurēt ne tikai citos tirgos, bet arī pašu mājās.

Latvijas uzņēmējiem un profesionāļiem, tāpat arī viņus apvienojošām organizācijām, ir apjomīgas zināšanas par to, kā drošības un kvalitātes prasības tiek veidotas citās Eiropas valstīs, nodrošinot gan efektīvu līdzekļu ieguldījumu pasūtītājiem, gan arī pienācīgus ienākumus darba veicējiem. Viņi noteikti var - vismaz paši sev - atbildēt uz naivo jautājumu, kāpēc citās valstīs uzņēmēji, pakļauti "pārmērīgam" regulējumam un maksājot "pārmērīgas" algas saviem darbiniekiem, ne tikai neizput, bet ir mūžīgs drauds mūsējiem, kas darbojas "optimizēti".

Nāciet, uzņēmēji, un stāstiet, kas jums kā ekonomikas dzinējspēkam ir vajadzīgs, lai strādātu godīgi, maksātu visus nodokļus, veidotu labus darba apstākļus darbiniekiem, ražotu labas preces, maksātu pienācīgas algas un sniegtu kvalitatīvus pakalpojumus, un, lai papildus visiem šiem nosacījumiem, jūsu bizness arī plauktu. Tad uzplauks visa valsts.

Domāju, ka daudziem uzņēmējiem un to asociācijām patlaban ir pietiekami daudz "politiskās gribas" izbeigt dzīt sevi stūrī un sakārtot būvniecību, citas industrijas un biznesa vidi kopumā - lai viņi varētu strādāt saskaņā ar likumu un sirdsapziņu, redzētu perspektīvu un garantijas savai attīstībai. Tomēr tā vārdā uzņēmējiem ir jākoncentrējas tiešam politiskam spiedienam uz varu. Reālās pārmaiņas notiks tikai tad, ja iniciatīvu uzņemsies pats bizness, nozaru organizācijas. Atdot problēmas risinājumu politiķu rokās nozīmē nevis efektīvus risinājumus, bet tikai "skrūvju piegriešanu", administratīvo represiju un birokrātiskā sloga pieaugumu. Turklāt politiķi  ieviesa "lētākā piedāvājuma principu" publiskajos iepirkumos un turpināja uzturēt postošo sistēmu, ignorējot arvien skaļākos brīdinājumus.

Likumdevējam patlaban ir vajadzīga profesionāļu ekspertīze - no kuriem dokumentiem steigšus jānotrauc putekļi, kādi likumi un normatīvie akti jāpieņem. Pieļauju, ka daudzi veiksmīgi risinājumi jau atrodami tajos Eiropas Savienības normatīvu blāķos, ko Saeima savā laikā ir aizgūtnēm akceptējusi, neiedziļinoties šo dokumentu būtībā. Atcerēsimies, ka "Briseles direktīvās", nosakot augstus drošības un kvalitātes standartus, atspoguļojas ilgā un sāpīgā "vecās Eiropas" pieredze, kas reizēm bijusi pat ļoti traģiska (Kreicfelda-Jakoba slimības epidēmija pagājušā gadsimta 90. gados, grūtniecības defektus izraisošā medikamenta - talidomīda - skandāls 60. gadu sākumā, dažādas problēmas ar pārtikas piedevām un sadzīves ķīmiju u.c.).

Tāpēc es sagaidu, ka šogad un turpmāk Latvijas uzņēmēju asociācijas aktīvi vērsīsies Saeimas komisijās un frakcijās ar priekšlikumiem, kā veiksmīgāk atbrīvot Latviju no "lētākā piedāvājuma" lamatām un mūsu ekonomiku padarīt reāli efektīvāku. Likumdevēju pienākums ir palīdzēt uzņēmējiem. Protams, arī mūsu frakcijas durvis viņiem būs plaši atvērtas.

Apzinoties, ka daudzi no uzņēmējiem nevēlas sasaistīties ar Saeimas opozīciju. Augstajā namā ir citi, "pareizāki" spēki un cilvēki, kurus droši vien viņi pazīst labāk, varbūt pat kopā reiz studējuši. Šīm partijām ir ziedots, ir atbalstīta šo deputātu karjera. Tāpēc, dārgie uzņēmēji, tagad atgādiniet par to bez kautrēšanās un uzrunājiet savus cilvēkus. Bikstiet, mudiniet rīkoties, sūtiet viņiem lobijus - lai mums visiem būtu drošāka nākotne un arī tīrāka sirdsapziņa. Ja tomēr izrādās, ka šiem deputātiem patlaban ir pavisam citas prioritātes, pārvariet sevi un nāciet pie mums - Jēkaba ielas 16 otrajā stāvā. Pielietosim savas ietekmes sviras.