Šī ir valdība, kas tiek veidota nekā nedarīšanai un kurā vērojami centieni aizvietot labi strādājošus ministrus, norāda viens no Reformu partijas (RP) dibinātājiem un eksprezidents Valdis Zatlers.
«Šī valdība tiek veidota dažu mērķu sasniegšanai. Paskatāmies, Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) vēlas iegūt Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju (VARAM),» kā vienu no piemēriem intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam Rīta Panorāma minēja Zatlers.
Pēc viņa sacītā, tas ir nepieciešams, lai ZZS varētu novirzīt Eiropas Savienības līdzekļus «savējo» novadiem, kā arī nodrošināt Ventspils mēram Aivaram Lembergam lielāku ietekmi. Viņš gan atzina, ka premjera amata kandidāte Laimdota Straujuma turas pretī iecerei VARAM nodot ZZS rīcībā.
«Man joprojām ir jautājums, kāpēc demisionējis Valdis Dombrovskis. Kaut kādi mistiski stāsti par to, ka kaut kas nav stabils,» sacīja Zatlers, raksturojot argumentus, ko dzirdējis intervijās ar pašreizējo prezidentu Andri Bērziņu.
Vienlaikus viņš norādīja, ka RP nav pārkāpusi sev agrāk noteiktās «sarkanās līnijas», piemēram, nesadarboties ar ZZS. Zatlers skaidroja, ka darbs topošajā valdībā nozīmē cīņas turpināšanu pret esošo sistēmu. «Ja reiz Valsts prezidents un Vienotība ir lēmusi, [ka jaunajā valdībā ir jāiesaista ZZS, tad mēs būsim iekšējā opozīcija,» sacīja Zatlers.
Jau vēstīts, ka Valda Dombrovska valdībai līgums ar Eiropas Komisiju par to, kā nauda Latvijā tiks dalīta, ir gatavs, to bija atlicis vien parakstīt. No nabadzīgāko reģionu atbalstam paredzētajiem līdzekļiem dzīves līmeņa kvalitātes celšanai lielākās summas paredzētas transporta sistēmas ilgtspējīgai attīstībai (ap 1,2 miljardi eiro) vides aizsardzībai, CO2 mazināšanai un resursu izmantošanas efektivitātei (1 miljards eiro) izglītībai un zinātnei (1 miljards) uzņēmējdarbībai un nodarbinātībai (1 miljards) Jaunais partneris valdības veidošanā – Zaļie zemnieki Aivara Lemberga personā jau premjera kandidātei Laimdotai Straujumai sacījuši, ka pašreizējā fondu sadale nav apmierinoša.
Gan finanšu, gan ekonomikas ministri valdībā pieder pie tiem, kas bija cerējuši, ka Lemberga ietekmei pielikts punkts. Taču tagad konstatēts, ka atkal ir vēlme līdzekļus dalīt pa vecam – tiem, kuriem pie valdības galda lielākas caursišanas spējas.
Gan Finanšu, gan Ekonomikas ministrijā apliecina, ka Eiropas naudu bija ieplānots dalīt atbilstoši Nacionālās attīstības plānā definētajām valsts interesēm – ka to iegulda tur, kur lielāka atdeve. Piemēram, virzot uzņēmējdarbību uz lielāku pievienoto vērtību, nevis vienkārši aprokot naudu infrastruktūrā vai būvēs, par kuru lietderību nav drošas pārliecības.
Ministrijās bažījas, ka politisks tirgus naudas pārdalē var izmaksāt Latvijai pārāk dārgi, jo nāksies vēlreiz atvērt sarunas ar Briseli un var ievilcināt naudas saņemšanu pat vairāk nekā par gadu.