Gandrīz mēnesis bija nepieciešams, lai atrisinātu diplomātisko skandālu, kas izcēlās pēc tam, kad ASV tika aizturēta Indijas ģenerālkonsula Ņujorkā vietniece Devjani Hobragade, kurai inkriminēja mājkalpotājas paverdzināšanu un krāpšanu.
Politologi norāda, ka Indijas valdība, sabiedrības mudināta, nodemonstrējusi, ka spēj aizstāvēt savas intereses un negrasās piekāpties pat pasaules varenākās lielvaras priekšā. Skandāla iznākumā D. Hobragadei atļāva atgriezties dzimtenē, Vašingtona pakļāvusies Indijas prasībai atsaukt no Ņūdeli vienu savu diplomātu, bet amerikāņu diplomāti zaudējuši virkni privilēģiju, ko līdz šim baudīja Indijā.
Lai gan laikrakstos domstarpības, kas izcēlās D. Hobragades aresta dēļ, dēvētas par lielākajām, kas beidzamo gadu laikā uzliesmojušas starp Indiju un ASV, Indijas ārlietu ministrs Salmāns Huršids sestdien intervijā televīzijas kanālam CNNIBN tās nosaucis par «mini krīzi».
Diplomātes arests
Pavēstot, ka ASV un Indijas attiecības joprojām ir ļoti ciešas, viņš piebildis – nav priekšnosacījumu, lai tām tiktu nodarīts liels kaitējums. AP vēsta, ka jau sācies darbs pie ASV enerģētikas ministra Ernesta Monica vizītes organizēšanas Indijā. Vizīte bija ieplānota pagājušā gada beigās, taču skandāla kulminācijas brīdī, kad Indijā valdīja diezgan naidīga attieksme pret ASV un pie šīs valsts diplomātiskajām misijām regulāri tika rīkotas protesta demonstrācijas, Vašingtona uzskatīja par pareizāku vizīti atcelt. Reuters atgādina, ka abu valstu savstarpējās tirdzniecības apjoms sasniedz 100 miljardus dolāru gadā, turklāt tās cieši sadarbojas reģionālās drošības un pretterorisma jomā, Indija ir arī ļoti svarīgs amerikāņu ieroču noieta tirgus.
Domstarpības starp abām valstīm izcēlās, kad 13. decembrī Ņujorkā tika aizturēta 39 gadus vecā D. Hobragade. Aresta iemesls bija viņas bijušās mājkalpotājas Sangītas Ričardas sūdzība. Sieviete pie D Hobragades bija nostrādājusi vairāk nekā pusgadu, taču tad vērsās organizācijā Safe Horizons, kas nodarbojas ar palīdzības sniegšanu cilvēkiem, kurus paverdzinājuši darba devēji. S. Ričarda apgalvoja, ka diplomāte viņai likusi strādāt pat vairāk nekā 100 stundu nedēļā bez brīvdienām, maksājusi algu, kas bija krietni zemāka par noteikto, bet, kad S. Ričarda saslimusi, paziņojusi, ka mājkalpotāja nedrīkst slimot, jo tas «pārāk dārgi izmaksā». S. Ričarda sūdzējusies, ka mēģinājusi uzteikt darbu oficiāli, taču D. Hobragade nav atdevusi viņai pasi. Kad mājkalpotāja aizbēgusi, izdarīts spiediens uz viņas tuviniekiem, kuri dzīvo Indijā, šiem cilvēkiem esot draudēts. Organizācija Safe Horizons par šo sūdzību informējusi prokuratūru, kas nolēmusi diplomāti aizturēt un izvirzīt apsūdzības. Cita starpā viņa tika apsūdzēta krāpšana – kad D. Hobragade kārtoja vīzu, lai mājkalpotāja varētu iebraukt ASV, dokumentos norādīts, ka viņai tiks maksāts 4500 dolāru mēnesī, bet patiesā alga nav pārsniegusi 573 dolārus mēnesī, turklāt, ņemot vērā garās darba stundas, mājkalpotāja pelnījusi tikai 1,42 dolārus stundā.
Indija nepiekāpjas
Indijā sašutumu izraisīja ne tikai pats diplomātes apcietināšanas fakts (amerikāņu amatpersonas gan apgalvojušas, ka rīkojušās saskaņā ar likumu, jo ģenerālkonsula vietniece aizturēta par kriminālnoziegumiem, kas nav saistīti ar diplomātisko darbību), bet arī tas, kā tas tika izdarīts – sieviete tika saslēgta roku dzelžos, bet pēc aresta pārmeklēta. Amerikāņu policijai tā ir tradicionāla prakse, taču Indijā šāda attieksme uzskatīta par pazemojošu. Sestdienas intervijā S. Huršids uzsvēris, ka amerikāņu puse incidentu varējusi atrisināt daudz pieklājīgākā un vienkāršākā formā. Viņš stāstījis, ka 12. decembrī, tātad dienu pirms diplomātes aresta, ASV viesojusies oficiāla Indijas amatpersonu delegācija. Ja amerikāņi to būtu informējuši, ka viņiem ir pretenzijas pret D. Hobragadi, Indijas puse būtu diplomāti nekavējoties atsaukusi uz dzimteni un nekāds skandāls nebūtu izcēlies, skaidrojis ministrs. «Taču viņi par to pat neieminējās,» viņš piebildis.
Kopš decembra nogales Indijas valdība izdarīja metodisku spiedienu uz Indijā akreditētajiem amerikāņu diplomātiem. Tika izdots rīkojums novākt aizžogojumus pie ASV vēstniecības Ņūdeli, kas bija uzstādīti drošības apsvērumu dēļ, izskanēja draudi saukt diplomātus pie administratīvās atbildības par ceļu satiksmes noteikumu pārkāpšanu, Indija pieprasījusi līdz 16. janvārim pārtraukt komerciālās aktivitātes vēstniecības pakļautībā esošajā atpūtas centrā, jo noskaidrojies, ka tajā regulāri atpūšas arī ar diplomātisko dienestu nesaistīti ļaudis, tādēļ ir pamats uzskatīt, ka notiek nelegāla uzņēmējdarbība. Laikraksts The Hindu norāda, ka līdz šim ASV diplomātiskā dienesta pārstāvjiem Indijā bijušas privilēģijas, salīdzinot ar citu valstu diplomātiem, bet tagad tās tiekot likvidētas.
Dzimtenē populāra
Lai glābtu D. Hobragadi no nepatikšanām, Indija bija spiesta paaugstināt viņas diplomātisko statusu, iesniedzot ASV lūgumu akreditēt D. Hobragadi Indijas pastāvīgajā pārstāvniecībā ANO. Šāda lūguma noraidīšana būtu bezprecedenta gadījums, tādēļ ASV piekrita, atzina D. Hobragades diplomātisko imunitāti, izvirzīja apsūdzības un anulēja imunitāti, lūdzot diplomātei izbraukt no valsts. Piektdien Indijas diplomāte jau atgriezās dzimtenē, taču no komentāru sniegšanas atturējās, pavēstot, ka viņas vietā «uz visiem jautājumiem atbildēs valdība un advokāti». Jāatgādina, ka, uzturoties ASV, D. Hobragade savu vainu noliegusi, bet Indija pieprasīja ASV apcietināt mājkalpotāju, jo viņa savai darba devējai esot nozagusi naudu, mobilo tālruni un dokumentus.
Sestdien ASV nācās piekrist vēl vienai Indijas prasībai un atsaukt no Ņūdeli kādu savu diplomātu. Viņa vārds netiek izpausts, taču Indijas mediji vēsta, ka šis cilvēks palīdzējis S. Ričardas vīram, pret kuru Indijā bija uzsākta izmeklēšana, izbraukt uz ASV. «Šis gadījums ir kas vairāk nekā jautājums par viena diplomāta cieņu. Indija ir nodemonstrējusi savu nostāju, liekot saprast, ka valsti nevar vērtēt par zemu,» valdības rīcību atzinīgi vērtējis Džindala starptautisko notikumu institūta eksperts Srīrams Čaulia. Ne tik pozitīvi notikušo vērtē bijušais Indijas vēstnieks Lalits Mansings, kas sarunā ar AP norādījis, ka Indijas valdība šajā gadījumā par prioritāru uzskatījusi vienas personas likteni, nevis procesus, kuriem ir globāla nozīme. Tomēr nav nekādu šaubu, kad valdība lieliski pozicionējusies pirms maijā gaidāmajām vēlēšanām – Indijas sabiedriskā doma no tās skaidri pieprasīja aizstāvēt diplomāti (atšķirībā no amerikāņiem, kuri rīkojuši manifestācijas, aicinot rūpēties par darba ņēmēju interesēm). Vairākas partijas D. Hobragadei jau piedāvājušas vietas savās vēlēšanu listēs, taču viņa pagaidām sliecas turpināt darbu diplomātiskajā dienestā. Diplomātei gan nāksies rēķināties ar to, ka iebraukt ASV, kur dzīvo viņas vīrs (viņam ir Indijas un ASV dubultpilsonība) un divas meitas, vismaz tuvākajā laikā viņai būs liegts – ja vien viņa nevēlēsies stāties tiesas priekšā.