Valsts prezidenta otrreizējai caurlūkošanai nodotajiem Imigrācijas likuma grozījumiem saņemtos priekšlikumus Saeimas Tautsaimniecības komisija pēc būtības sāks skatīt tikai pēc tam, kad būs ieguvusi papildu informāciju par termiņuzturēšanās atļauju programmas ietekmi uz valsts un pašvaldību budžetiem, valsts drošību, kā arī tautsaimniecību kopumā.
To otrdien pēc iepazīšanās ar Imigrācijas likuma grozījumiem iesniegtajiem priekšlikumiem nolēma Tautsaimniecības komisija, kas reālu darbu pie grozījumu sagatavošanas otrreizējai caurlūkošanai plāno sākt pēc divām nedēļām.
Ņemot vērā Valsts prezidenta iebildumus pret ieceri ieviest kvotas termiņuzturēšanās atļauju iegūšanai pret investīcijām nekustamajos īpašumos, "Vienotības" deputāti ierosina atteikties no kvotu sistēmas, tā vietā vērā ņemami paaugstinot investīciju sliekšņus par ieguldījumiem nekustamajos īpašumos.
Proti, "Vienotības" priekšlikumi paredz likumā noteikt, ka uz termiņuzturēšanās atļaujām Latvijā var pretendēt tie trešo valstu pilsoņi, kas Rīgā, Pierīgā vai lielajās pilsētās esoša nekustamā īpašuma iegādē ieguldījuši vismaz 250 000 eiro. Investoriem, kas atļaujas pieprasītu, pamatojoties uz investīcijām reģionos esošos nekustamajos īpašumos, to būtu jāiegādājas vismaz 125 000 eiro vērti īpašumi. Patlaban investīciju slieksnis Rīgā noteikts 142 300 eiro apmērā, bet reģionos - 71 150 eiro.
Šādu risinājumu par efektīvāko uzskata arī Reformu partiju pārstāvošais Tautsaimniecības komisijas priekšsēdētājs Jānis Ozoliņš. "Civilizētā pasaulē šādus jautājumus, kad pieprasījums ir pārāk liels, risina nevis ar kvotām, bet gan ar cenu sliekšņiem," viņš teica.
Savukārt Nacionālās Apvienības (NA) priekšlikums Imigrācijas likuma grozījumiem paredz kvotu sistēmas saglabāšanu. NA rosina no likuma svītrot Valsts prezidenta apšaubīto normu, kas ļautu termiņuzturēšanās atļaujas Latvijā iegūt cilvēkiem, kas iemaksājuši 50 000 eiro valsts budžetā.
Prezidenta padomnieks likumdošanas jautājumos Reinis Bērziņš, deputātiem skaidrojot iemeslus, kādēļ grozījumi, kas tapa pēc tam, kad NA 2014. gada valsts budžeta apspriešanas laikā izvirzīja ultimātu, paģērot pirms tam vienoties par termiņuzturēšanās atļauju "tirgošanas" ierobežošanu.
Pēc vairākas nedēļas ilgušām diskusijām tika nolemts no šā gada 1. janvāra ieviest kvotas termiņuzturēšanās atļauju iegūšanai par investīcijām nekustamajos īpašumos. Šogad pirmreizējo termiņuzturēšanās atļauju pieteikumus bija plānots pieņemt no 700 nekustamo īpašumu pircējiem, kas par īpašumu samaksājuši vismaz 150 tūkstošus eiro. 2015. un 2016. gadā šī kvota tiktu samazināta par 175 pieteikumiem katru gadu. Vēl 100 pirmreizējos termiņuzturēšanās atļauju saņemšanas pieteikumus varētu iesniegt investori, kas nekustamo īpašumu iegādē ieguldījuši vismaz pusmiljonu eiro.
Tāpat grozījumi paredzēja, ka personām, kas iegūst termiņuzturēšanās atļaujas par investīcijām nekustamajos īpašumos un banku subordinētajā kapitālā, būtu jāveic arī 25 tūkstošus eiro lielu vienreizēju maksājumu īpaši izveidotā Ekonomiskās attīstības fondā. Termiņuzturēšanās atļaujas varētu iegūt arī personas, kas Latvijā nav veikušas nekādus citus ieguldījumus, bet ir iemaksājušas 50 tūkstošus eiro lielu maksājumu valsts budžetā.