Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) kaprīzie ultimāti, vienīgajai no partijām iebilstot pret ministriju sadali katram no topošajā koalīcijā iekļautajiem politiskajiem spēkiem, atgādina par Ventspils opozīcijas prognozēto, ka Latvijā, iespējams, notiek valsts apvērsuma mēģinājums.
Potenciālie valdības partneri – Reformu partija (RP) un nacionālā apvienība Visu Latvijai!-Tēvzemei un brīvībai/LNNK (VL-TB/LNNK) – pauduši atbalstu iepriekš izteiktajam premjera amata kandidātes Laimdotas Straujumas piedāvājumam par atbildības jomu sadali jaunajā valdībā. Tikai ZZS spītīgi turas pie sava, vēloties savā pārraudzībā gan Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju (VARAM), gan Zemkopības ministriju. Raušanās pēc VARAM ir tik izmisīga, ka ZZS pat atsakās no Izglītības un zinātnes ministrijas vadīšanas. Savukārt Zaļā partija, kuras kandidāts uz VARAM ministra amatu Artis Stucka vēl nesen pārstāvēja Aivaru Lembergu administratīvajā tiesā, kad iepriekšējais VARAM ministrs Edmunds Sprūdžs izdeva rīkojumu par viņa atstādināšanu no Ventspils domes priekšsēdētāja amata pienākumiem, piedraudējusi, ka, neiegūstot šo ministriju, atbalsta Straujumai nebūs.
Jo nelokamāka savā sadalījumā ir Straujuma, piedāvājot ZZS citas alternatīvas ministriju sadalē, piemēram, vadīt Aizsardzības ministriju, jo acīmredzamāka kļūst šī politiskā spēka vēlēšanās pārņemt savā kontrolē tieši VARAM. RP valdes priekšsēdētājs Edmunds Demiters izteicies, ka ZZS jānonāk līdz atbildei, vai galu galā šis politiskais spēks ir gatavs iesaistīties koalīcijas darbā. Taujāts par iespējamiem ZZS rīcības motīviem, Demiters aģentūrai LETA pauda, ka «šeit jau nav nekādu minējumu», jo ZZS pārstāvji jau pauduši, ka vēlas vadīt gan VARAM, gan Zemkopības ministriju. Arī ekonomkas ministra Daniela Pavļuta skatījumā pastāv nopietns risks, ka Valda Dombrovska valdības sasniegtais racionālas un sabiedrības interesēs balstītas politikas veidošanā var tikt apdraudēts.
Kritiku un bažas pauduši arī daudzi sabiedrībā zināmi cilvēki. Tā, piemēram, žurnāla Ir galvenā redaktore Nellija Ločmele Latvijas Televīzijas raidījumā Sastrēgumstunda paudusi uzskatu, ka jaunās valdības veidošana apliecina oligarhu ēnas atgriešanos politikā. «Politiķi runā, ka ir vienošanās par kaut kādiem principiem, bet tieši to es šeit neredzu. Šeit ir runa par politisku aritmētiku – mēs visi mākam no 13 atņemt viens un 12 izdalīt ar četri, un tad iedomāties, ka ir atsevišķi grozi. Piedodiet, tie nav nekādi principi,» ministru portfeļu dalīšanu komentējusi Ločmele. Uz to valsts augstākajām amatpersonām adresētā vēstulē pagājušajā nedēļā norādīja arī Ventspils opozīcija: «Neviens no politiskajiem spēkiem nerunā par principiem, nosacījumiem, darāmajiem darbiem. Galvenais ir sadalīt, sagrābt amatus.»
Kā vēstulē uzsver opozīcijā esošais Ventspils domes deputāts Aivis Landmanis, jauna, kārtējā bezprincipu valdība šoreiz tiek lipināta kopā uzkrītoši un atklāti ar smagos amatnoziegumos apsūdzētā, Ventspils pilsētas vadītāja līdzdalību. Kā zināms, Lembergs ir piedalījies pirmajās sarunās par jaunās valdības veidošanu, interesējoties par Eiropas Savienības (ES) fondu sadali. Vaicāta, vai Lembergs būs regulārs koalīcijas sanāksmju viesis, Straujuma intervijā Latvijas Radio iepriekš atbildējusi, ka tas ir jautājums Lemberga partijas Latvijai un Ventspilij sadarbības partneriem – ZZS, kas ir pilntiesīgs koalīcijas partneris.
Dombrovska valdībai līgums ar Eiropas Komisiju par to, kā nauda Latvijā tiks dalīta, ir gatavs, to bija atlicis vien parakstīt. No nabadzīgāko reģionu atbalstam paredzētajiem līdzekļiem dzīves līmeņa kvalitātes celšanai lielākās summas paredzētas transporta sistēmas ilgtspējīgai attīstībai (ap 1,2 miljardi eiro) vides aizsardzībai, CO2 mazināšanai un resursu izmantošanas efektivitātei (1 miljards eiro) izglītībai un zinātnei (1 miljards) uzņēmējdarbībai un nodarbinātībai (1 miljards) Jaunais partneris valdības veidošanā – Zaļie zemnieki Aivara Lemberga personā jau premjera kandidātei sacījuši, ka pašreizējā fondu sadale nav apmierinoša.
Tagad atkal ir vēlme līdzekļus dalīt pa vecam – tiem, kuriem pie valdības galda lielākas caursišanas spējas. «Lemberga kungs, protams, ir atdzīvojies, to jau mēs nevaram neredzēt. Un viņš noteikti atgādina, ka ir Ventspils Latvijā un mēs arī to visu zinām, kādi iepriekšējā perioda ieguldījumi bijuši Ventspilī, Kurzemē. Pamatīgi bijuši un arī pilsēta attīstās labi un viss iet uz priekšu, bet mēs arī zinām, ka visa pārējā Latvija bez Ventspils ir,» iepriekš TV3 raidījumam Nekā personīga norādījis finanšu ministrs Andris Vilks. Abi ministri, kas Lemberga vēlmēm nav gatavi piekāpties, – Vilks un Pavļuts – ir to vidū, kuri jaunajā valdībā īsti gaidīti nav.
Eksprezidents, RP dibinātājs Valdis Zatlers kritiski izteicies, ka «jaunā valdība tiek veidota nekā nedarīšanai». Arī žurnāliste, mediju pētniece Sandra Veinberga portālam Tvnet norāda, ka «politisko miroņu» periods Latvijā turpinās, jo nauda daudzos gadījumos esot efektīvāks pārliecināšanās līdzeklis nekā idejas.
BNN jau vēstīja, ka Ventspils domes opozīcijā esošie deputāti pagājušajā nedēļā valsts augstākajām amatpersonām nosūtījuši vēstuli, norādot uz iespējamu valsts apvērsuma mēģinājumu Latvijā. «Latvijai un Ventspilij pārstāvju pēdējo nedēļu bravūrīgā izturēšanās liek secināt, ka pašlaik, iespējams, notiek valsts apvērsuma mēģinājums, kuru īsteno iespējami korumpēti, šantāžai pakļauti un bezatbildīgi valsts varas pārstāvji ar apsūdzēto, mūsu pilsētas, domes priekšsēdētāju priekšgalā, kuram tiesa jau labu laiku ir liegusi pildīt Ventspils pilsētas domes un Ventspils brīvostas priekšsēdētāja amatus,» teikts vēstulē.
Tāpat ziņots, ka veidu, kā lielveikala jumta iebrukšanu pārvērst «politiskā jumta» sabrukšanā atradis un nav laidis garām smagos noziegumos apsūdzētais Ventspils mērs Aivars Lembergs. Ceturtdienas, 21.novembra, vakarā iebruka lielveikala Maxima jumts Rīgas mikrorajonā Zolitūdē, bet jau piektdien, 22.novembrī, Ventspils pilsētas domes sēdē pēkšņi nepiedalījās ne Lembergs, ne arī viņa vietnieki Jānis Vītoliņš un Guntis Blumbergs, kas it kā aizbraukuši uz Rīgu.
Lai arī jaunajam Ministru kabinetam būs visai īss mūžs – tikai līdz nākamajām Saeimas vēlēšanām, gāzt valdību jau tagad bijusi vitāla nepieciešamība. Kuluāros runā, ka Lembergam arvien vairāk sāk aptrūkties finanšu līdzekļu, kas tiek izlietoti politiķu «barošanai», PR kampaņas veidošanai un Ventspilī sabūvētās infrastruktūras uzturēšanai. Turklāt viņam uz papēžiem neatlaidīgi min tiesībsargājošās instances.
No Ventspils brīvostas pārvaldes (Brīvosta) budžeta savu vajadzību, iegribu nodrošināšanai ikgadu Lembergs tērē ievērojamus Brīvostas līdzekļus. Proti, dāsni atbalstīti tiek Lemberga un viņa vietnieku vadītie basketbola un futbola klubi (no 0,5 – 0,75 miljoniem latu gadā); mārketinga, tostarp Lemberga tēla spodrināšanai, Brīvosta tērē vēl aptuveni miljonu latu gadā; savukārt Ventspils pilsētas domes iestādēm – Komunālā pārvalde, Municipālā policija un citām – Lembergs nodrošina dāsnus līgumus par Brīvostai sniegtajiem pakalpojumiem, kuru lietderība un cena ir apšaubāma. Papildus Brīvosta ar savu finansējumu atbalsta ar tranzīta nozari nesaistītus, bet ar Lembergu un viņa vietniekiem saistītus investīciju projektus, kas pašai Brīvostai rada ievērojamus zaudējumus, un kuri nespēj samaksāt pret Brīvostu uzņemtās saistības. To vidū kompānijas Arbo, Dendrolight, kurām jau ir ierosināts tiesiskās aizsardzības process. Lembergs par Ventspils pilsētas domes priekšsēdētāja un Ventspils brīvostas valdes priekšēdētāja amatu pienākumu pildīšanu no Ventspils pilsētas domes, Ventspils brīvostas pārvaldes, biedrībām Ventspils attīstības aģentūra, Biznesa attīstības asociācija un Latvijas Tranzīta biznesa asociācija laika posmā no 01.01.2009. līdz 31.12.2012. kopsumā algā ir saņēmis 0,978 miljonus LVL jeb vidēji LVL 20 370 mēnesī.
Ventspils politiskajai virtuvei tuvu stāvošas personas portālam BNN arī norādījušas, ka Lembergam ir svarīgi, lai Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM), būtu viņa pārraudzībā, jo, iegūstot savā kontrolē VARAM, viņam būtu iespēja apturēt vēršanos pret apsūdzētu personu atrašanos valsts pārvaldē. Turklāt stresu Lembergam varētu radīt arī apstāklis, ka bijušais VARAM saimnieks Edmunds Sprūdžs ir pārsūdzējis Liepājas tiesas lēmumu lietā par Lemberga atstādināšanu no amata, un pastāv varbūtība, ka nākamās instances lēmums Ventspils baronam būs nelabvēlīgs.