Divas trešdaļas Francijas vēlētāju neuzticas valsts prezidentam un aizvien lielāku atbalstu sabiedrībā gūst galēji labējās vērtības, secināts Francijas sabiedriskās domas pētījumā, informē LETA-THE LOCAL.
Padziļinoties Francijas ekonomikas lejupslīdei, spēkā pieņēmusies arī sabiedrības "kolektīvā depresija" un aizvien vairāk francūžu ir negatīvi noskaņoti pret imigrāciju, secināts pirmdien publiskotajā pētījumā, kurā pētītas Francijas sabiedrības noskaņojuma izmaiņas pēdējos gados. Vien 27 mēnešu laikā to francūžu īpatsvars, kuri neuzticas valsts prezidentam, pieaudzis no 33% 2011.gada oktobrī līdz 67% 2013.gada decembrī.
Tiesa gan, pētījums veikts pērnā gada nogalē, kad vēl nebija klajā nākušas ziņas par pašreizējā prezidenta Fransuā Olanda iespējamo mīlas dēku ar aktrisi.
Nedaudz ilgākā laika posmā - no 2009. līdz 2013.gadam - mainījusies vēlētāju attieksme pret ārvalstīm dzimušajiem valsts iedzīvotājiem. 2013.gada decembrī 67% francūžu uzskatīja, ka valstī ir pārāk daudz imigrantu. Vēl 2009.gadā šādam uzskatam piekrita 49% vēlētāju.
Turklāt mazinājusies ar francūžu savstarpējā uzticība. Pētījumā noskaidrots, ka no 66% 2009.gadā līdz 75% pašlaik pieaudzis to francūžu īpatsvars, kuri uzskata, ka "nevar būt pārlieku piesardzīgs attiecībās ar citiem".
Vienlaikus Francijā strauji pieaudzis atbalsts nāvessoda atjaunošanai. Lai gan nāvessods Francijā ir aizliegts kopš 1981.gada, pētījumā noskaidrots, ka 2013.gada decembrī par nāvessoda atjaunošanu iestājās 50% vēlētāju. 2009.gadā to atbalstīja tikai 32% respondentu.