Kopējais Latvijas pētniecības kvalitātes, vadības un infrastruktūras līmenis nav vērtējams kā apmierinošs, taču Latvijā darbojas 15 spēcīgi un starptautiski nozīmīgi zinātniskie institūti un augstskolu struktūrvienības.
Tas secināts Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) sadarbībā ar Ziemeļvalstu Ministru padomes sekretariātu īstenotajā Latvijas zinātnisko institūciju darbības starptautiskajā izvērtējumā.Šis bija otrais starptautiskais zinātnes novērtējums Latvijā kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas.
Izvērtējuma mērķis bija objektīvi novērtēt situāciju Latvijas zinātnē Eiropas Savienības Kopīgās pētniecības telpas un sadarbības pētniecībā kontekstā atbilstoši Baltijas jūras reģiona valstu un Ziemeļvalstu sadarbības interesēm.
IZM norāda, ka starptautiskais izvērtējums veikts 150 pētniecības vienībām - zinātniskajām institūcijām, augstskolām un to struktūrvienībām, privātajām institūcijām, komercbiedrībām, nodibinājumiem. No šīm 150 vienībām, zinātnes bāzes finansējumu saņem 41 zinātniskā institūcija.
Starptautiskie eksperti 15 zinātnisko institūtu un augstskolu struktūrvienību sniegumu ir novērtējuši kā teicamu un labu - vērtējumā piešķirti maksimāli iespējamie 5 un 4 punkti.
Kā spēcīgi vietējie spēlētāji, vērtējumā saņemot 3 punktus, ir novērtēti 33 zinātniskie institūti un augstskolu struktūrvienības, ekspertu rekomendācijas ietver ieteikumus par šo institūtu vai augstskolu struktūrvienību darbības uzlabošanu, tajā skaitā mazāko institūtu tematisku apvienošanu.
Savukārt, kā apmierinoši vietējie spēlētāji, vērtējums - 2, ir novērtēti 77 institūti un augstskolu struktūrvienības. Saskaņā ar ekspertu rekomendācijām, šiem institūtiem ir jāapvienojas ar spēcīgākiem institūtiem vai jāveic savstarpēja tematiskā apvienošanās, tā panākot kvalitatīvai attīstībai nepieciešamo kritisko masu.
Par vājiem spēlētājiem, vērtējums - 1, ir atzīti 22 institūti un augstskolu struktūrvienības, kurus eksperti iesaka slēgt.
Kopumā 10 izvērtējuma vienībām eksperti vērtējumu nesniedza, jo tika secināts, ka šīs institūcijas neveic pētniecisko darbību un līdz ar to nevar tikt uzskatītas par zinātniskiem institūtiem.
Saskaņā ar ekspertu vērtējumu, kopējais Latvijas pētniecības kvalitātes, vadības un infrastruktūras līmenis nav vērtējams kā apmierinošs. Tomēr eksperti norāda, ka Latvijā pastāv atsevišķas augsta līmeņa institūcijas, piemēram, Latvijas Organiskās sintēzes institūts, Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centrs, Elektronikas un datorzinātņu institūts, Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts, kas var kalpot par centriem institūciju konsolidācijai un nākotnes investīcijām.
Izvērtējumā eksperti norāda, ka Latvijā matemātikas un fizikas nozares ir salīdzinoši spēcīgas, lai arī pētījumu kvalitāte institūcijās būtiski atšķiras, savukārt inženierzinātnes ir vērtētas kā pārāk fragmentētas un to darbība lielā mērā neatbilst starptautiskam līmenim.
Saskaņā ar ekspertu vērtējumu, dabaszinātņu nozares institūcijas galvenokārt ir Latvijas līmeņa spēlētājas, tomēr arī šeit ir dažas augsti vērtējamas institūcijas, kas var darboties starptautiskajam līmenim atbilstošā kvalitātē. Humanitārās zinātnes ir vērtētas kā ļoti fragmentētas (kas gan raksturīgs daudzām valstīm), kā arī nozares pētījumi galvenokārt fokusēti uz Latvijai aktuāliem jautājumiem. Arī lauksaimniecības zinātņu pētījumos, līdzīgi kā humanitārajās zinātnēs, ir jāturpina fokusēties uz nacionālajām vajadzībām, bet daudz mazākā mērā - ir nepieciešama lielāka starptautiskā perspektīva.
Eksperti norāda, ka sociālās zinātnes Latvijā ir vismazāk attīstītas, kā galveno iemeslu tam minot to, ka tās veidojušās pēdējo 20 gadu laikā.
Ekspertu vērtējumā lielākā Latvijas zinātnes problēma ir akūts finanšu līdzekļu trūkums. Eksperti norāda, ka, neveicot būtiskas investīcijas pētniecībā un augstākajā izglītībā, nebūs iespējams veidot un uzturēt mūsdienīgu ekonomiku.
Eksperti uzsver, ka galvenais zinātnes finansēšanas mērķis ir zināšanu radīšana un cilvēkkapitāla veidošana. Cilvēkkapitāla trūkums ne vien kavē jaunu zināšanu veidošanos Latvijā, bet arī neļauj efektīvi apgūt un izmantot citviet pasaulē rādītās - bez zināšanu absorbcijas spējas valstij pastāv risks nonākt ekonomikas lejupslīdes spirālē.
Eksperti ieteikuši nodrošināt stabilu valsts finansējumu pētniecībai, izmantot struktūrfondus zinātnes strukturālajām reformām un pārejai uz augstāku veiktspējas līmeni, integrēt un stiprināt pētniecības sistēmu, konsolidējot pētniecības institūcijas galvenokārt ap zināšanu centriem (vērtējumu „4" un „5" ieguvušajām institūcijām), radīt stimulus kvalitatīvai starptautiska līmeņa pētniecībai, nodrošināt augstāka līmeņa konkurējošu un projektos balstītu finansējumu, izmantojot dažādus instrumentus, lai atbalstītu pētnieku karjeras dažādos posmos, it īpaši pēcdoktorantūras un jaunos pētniekus, atbalstītu lielāku pētniecisko centru un grupu veidošanos, izmantojot institūciju bāzes finansējumu, kā arī mazos pētniecības grantus, kā arī veicinātu efektīvāku zinātnes un industrijas sadarbību, paaugstinot rūpniecības kapacitāti un sniedzot signālus pētnieku kopienai par pētniecības svarīgumu un problēmām, kuras īpaši svarīgas tautsaimniecības attīstībai.
IZM, ņemot vērā Latvijas zinātnisko institūciju darbības starptautisko izvērtējumu, līdz 2014.gada 1.jūlijam iesniegs izskatīšanai Ministru kabinetā informatīvo ziņojumu par IZM sadarbībā ar Ziemeļu ministru padomi izstrādātajām strukturālajām reformām Latvijas zinātnē, nodrošinot zinātnisko institūciju, kuras saņēmušas vērtējumu divi un mazāk, konsolidāciju viena gada laikā, kā arī institūcijām, kuras novērtētas ar trīs un vairāk punktiem - stratēģisko attīstību.
Ministrija līdz 1.jūlijam iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā arī tiesību aktu projektu, nosakot tādus kritērijus un kārtību zinātnisko institūciju reģistrācijai zinātnisko institūciju reģistrā, kas mazinās institucionālo fragmentāciju un nodrošinās zinātniskās ekselences un attīstībai nepieciešamās kritiskās masas veidošanos.
Izvērtējuma gaitā tika vērtēti zinātniskās darbības rezultāti sešās tematiskajās grupās - dabas zinātnes un matemātika (28 institūcijas), dzīvības zinātnes un medicīna (16 institūcijas), inženierzinātnes un datorzinātnes (37 institūcijas), lauksaimniecība, meža un veterinārās zinātnes (22 institūcijas), sociālās zinātnes (30 institūcijas) un humanitārās zinātnes (17 institūcijas). Zinātnes izvērtējumā iekļaujot zinātnisko institūciju darbības, kvalitātes un kapacitātes izvērtējumu, kā arī sniedzot detalizētus ieteikumus un pamatojumu zinātnisko institūciju konsolidācijai, lai nodrošinātu Latvijas zinātnes (pētniecības) kvalitāti un starptautisku konkurētspēju. Tāpat sniegt priekšlikumus zinātnisko institūciju finansēšanas uzlabošanai u.c.
Latvijā starptautisks zinātnes novērtējums tiek veikts otro reizi kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas.
Iepriekšējais izvērtējums tika veikts 1992.gadā, laikā, kad Latvijas tautsaiminiecība, tajā skaitā zinātne piedzīvoja radikālas strukturālas izmaiņas un kad bija īpaši sarežģīti veikt pārmaiņas un plānot turpmāko attīstību. Tāpēc pašreizējais izvērtējums savā ziņā ir nozīmīgs gan pētniecības veicējiem, gan politikas plānotājiem, gan arī Latvijas zinātnes sistēmai kopumā.
IZM jānodrošina, ka kārtējā zinātnes starptautiskā izvērtēšana tiek veikta 2019.gadā.
Dombrovskaim tā kā būtu jāzina, ka finansejums zinātnei Latvijā ir tuvs "0"... Vai bads vienmēr veicina domāšanu?
Labi, ka LV vispār kāds zinātnieks ir palicis. Gada budžets zinātnei Latvijā ir aptuveni tik pat liels kā Dinamo Rīga mēneša budžets. Par kādiem rezultātiem te vispār var runāt?