Pagājušajā gadā sensacionāli tika paziņots par Anglijas karaļa Ričarda III mirstīgo atlieku atrašanu zem autostāvvietas Lesterā, taču tagad britu zinātnieki atklājuši vēl kādu karali – Alfrēdu Lielo.
Kā vēsta britu mediji, arī Alfrēda Lielā (viņš ir vienīgais anglosakšu karalis vēsturē, kurš dēvēts par Lielo) mirstīgās atliekas līdz šim tika uzskatītas par pazudušām.
Karaļa Alfrēda gurnu kaulu fragmenti atklāti kastē, kas atradās Vinčesteras pilsētas muzeja palīgtelpās. Šī pilsēta pastāvēja jau laikā, kad Britāniju iekaroja romieši, bet no 827. gada tā bija anglosakšu karalistes Veseksas galvaspilsēta.
Tieši Alfrēda laikā Vinčestera nostiprināja savas pozīcijas, bet pats Alfrēds sakāva no ziemeļiem iebrukušos dāņus (seno ģermāņu cilti, kas dzīvoja mūsdienu Zviedrijas un Dānijas teritorijā) un pasludināja sevi par pirmo anglosakšu karali.
Alfrēds miris 899. gadā un apglabāts "Old Minster" katedrālē - karalistes galvaspilsētas galvenajā baznīcā. Tomēr drīz vien sākās Vinčesteras katedrāles celtniecība un karaļa zārks tika pārapbedīts jaunā vietā.
Vēl pēc 200 gadiem Alfrēda Lielā pīšļi tika pārnesti uz citu vietu - Haidas klosteri, kas atrodas Vinčesteras ziemeļos.
Savukārt tad, kad XVI gadsimta vidū Anglijā tika slēgti visi klosteri, slavenā karaļa mirstīgās atliekas atkal tika pārvietotas - šoreiz uz Svētā Bērtuļa katedrāli, kur tās apbedīja zem altāra.
XX gadsimta pašās beigās šajā baznīcā tika veikti arheoloģiskie izrakumi, un kādu reizi no altāra apakšas tika izņemti seši skeleti. Speciālisti veica analīzi un datēja tos ar XIV gadsimtu, bet pašus kaulus nosūtīja uz pilsētas muzeju.
Tomēr nesen jauna ekspertu grupa nolēma pārbaudīt iepriekš veiktos secinājumus. Rezultātā kastē ar daudzajiem kauliem tika atklāta gurna kauls, kam iepriekš netika pievērsta uzmanība. Tad arī tika noskaidrots, ka tas piederējis cilvēkam, kas dzīvojis starp 895. un 1017. gadu.
"Viss liecina par to, ka runa ir par Alfrēda Lielā mirstīgajām atliekām," aizvadītajās brīvdienās preses konferencē teica Vinčesteras pilsētas universitātes vēstures profesore Ketija Takere.