No slimībām neviens nav pasargāts. Saslimstot mēs ceram uz medicīnu, kura diagnozes noteikšanā un ārstēšanā izmanto tehnikas sasniegumus un ārstu pieredzi. Tāpat pacientiem nav jāaizmirst par valsts kvotām, jo no tām ir atkarīgs, cik maksās izmeklēšana vai ārstēšana.
Daugavpils reģionālās slimnīcas (DRS) valdes locekle pastāstīja portālam Gorod.lv, ka pacientam, kurš vēršas medicīnas iestādē, jāsaprot, kur viņš ir atnācis un pēc kāda pakalpojuma.
„Mēs dzīvojam valstī, kurā medicīnai tiek iedalītas kvotas. Tas nozīmē, ka katrai medicīniskai iestādei gada sākumā tiek iedalīta noteikta kvota, kas ir domāta kādai noteiktai izmeklēšanai. Vārdu sakot, šie līdzekļi arī nosaka iestādes darba plānošanu. Tās ir sarežģītas formulas, pēc kurām tiek aprēķināta kvota, ņemot vērā reģiona iedzīvotāju daudzumu, to, kā reģionālā slimnīca slēdz ambulatoro un stacionāro līgumus.
Ja neatliekamā medicīniskā palīdzība tiek sniegta diennakts laikā, ambulatoram dienestam iedala noteikto kvotu. Pēdējo piecu gadu laikā šīs valsts iedalītās kvotas parasti beidzās jau septembrī.
Esam gatavi situācijai, ka kvotu nepietiks līdz gada beigām, tādēļ jau pēc pusgada medicīnas iestāžu vadītāji sit trauksmi. Jo cilvēki apmaksā tikai nelielu daļu no viņiem sniegtā pakalpojuma maksas – pacienta iemaksu. Cilvēki tajā neiedziļinās, uzskatot, ka, piemēram, datortomogrāfija maksā tikai 3 latus. Savukārt īstenībā šī procedūra atkarībā no orgāna, kas jāizmeklē, maksā no 60 līdz 150 latiem, t.i., pacients maksā tikai pacienta iemaksu, bet pārējo sedz valsts.
Kad kādam pakalpojumam domātā kvota beidzas, slimnīcai nav citas izejas, kā sniegt šo pakalpojumu par maksu. Šis pakalpojums ir pieejams jebkurā laikā, kaut arī patlaban uz magnētisko rezonansi kā maksas pakalpojumu ir izveidojusies rinda un var pierakstīties tikai uz marta mēnesi. Mēs fiziski netiekam galā: aparāts ir viens, personāla darba laiks ir ierobežots.
Gadās, ka pacients, saņemot ģimenes ārsta norīkojumu, dodas uz citu pilsētu un saņem pakalpojumu par pacienta iemaksu. Taču tas nenozīmē, ka Daugavpilī medicīnas jomā pastāv rekets, kā par to rakstīja daži vietējie mediji, un pakalpojums maksā 20 reizes vairāk, nekā Rīgā. Vienkārši Rīgā iedzīvotāju ir vairāk, tādēļ tur ir cits finansējums. Patlaban ar ģimenes ārsta norīkojumu pakalpojumu var saņemt jebkurā valsts medicīniskajā iestādē.
Kad valsts iedalītais finansējums beidzas, mēs vienkārši slēdzam programmu. Tā bija arī pērn, kad novembra beigās neveicām rentgenoloģisko izmeklēšanu. Bijām spiesti šo pakalpojumu sniegt tikai par maksu, un cilvēki par to maksāja vai meklēja iespēju saņemt pakalpojumu citās Latvijas pilsētās.
Savukārt rakstīt par to, ka reģionālajā slimnīcā pastāv rekets ir populisms. Turklāt pie manis kā DRS vadītājas pēc komentāriem negriezās, nejautāja manas domas un situācijas redzējumu”, paskaidroja Inta Vaivode.