To uzņēmumu vadītāju skaits pasaulē, kuri prognozē uzlabojumus globālās ekonomikas izaugsmē tuvāko 12 mēnešu laikā, ir palielinājies līdz 44% salīdzinājumā ar 18% pērn.
Tie, kuri neparedz ekonomikas izaugsmi šogad, ir vairs tikai 7% salīdzinājumā ar 28% pērn.
Reģionu griezumā vadītāji no Rietumeiropas ir vispārliecinātākie par īstermiņa globālās ekonomikas izaugsmes izredzēm (50%). Tiem seko vadītāji Tuvajos Austrumos (49%), Āzijas un Klusā okeāna reģionā (45%), Latīņamerikā (41%), Ziemeļamerikā (41%) un Āfrikā (40%). Vismazāk pārliecināti par globālās ekonomikas izaugsmi ir Centrālās un Austrumeiropas valstu, tostarp Latvijas, uzņēmēji (26%). Šī reģiona uzņēmēji drīzāk ir pārliecināti, ka ekonomika saglabāsies tādā pašā attīstības līmenī, kāds tas ir šobrīd (56%), liecina 17th Global CEO Survey dati.
Nozaru griezumā tūrisma un atpūtas nozarē strādājošo pārliecība par izaugsmi pasaulē ir vislielākā (46%), tiem cieši seko bankās un finanšu tirgos strādājošie (45%), mazumtirgotāji (44%), finanšu pakalpojumu sniedzēji (44%), aktīvu pārvaldītāji (44%), komunikācijas nozares pārstāvji (44%) un būvnieki (41%). Vismazāk pārliecināto par izaugsmi strādā metālapstrādes jomā (19%).
Par sava uzņēmuma ieņēmumu palielināšanos tuvāko 12 mēnešu laikā ļoti pārliecināti ir 39% vadītāji. Tas ir nedaudz vairāk nekā pērn (36%). Vismazākā pārliecība bija 2009. gadā, kad šis rādītājs bija tikai 21%. Vadītāji Tuvajos Austrumos par ieņēmumu palielināšanos ir vispārliecinātākie (69%), pērn tie bija 53%. Tiem seko Āzijas un Klusā okeāna reģiona uzņēmumu pārstāvji, kuru pārliecība ir pieaugusi no 36% uz 45% šogad.
Rietumeiropā pārliecība ir pieaugusi par 8 procentpunktiem, sasniedzot 30%, taču Āfrikā pārliecība turpina kristies. Tikai 40% Āfrikas valstu uzņēmumu vadītāju ir ļoti pārliecināti par 12 mēnešu izaugsmi, kas ir vēl mazāk nekā pērn, kad tādi bija 44% aptaujāto un 2012.gadā – 57%. Pārliecība ir sarukusi arī Latīņamerikas valstīs – šogad 43%, pērn 53%. Ziemeļamerikā situācija saglabājas stabila un par izaugsmi ir pārliecināti 33% aptaujāto. Jāatzīmē, ka 37% Centrālās un Austrumeiropas reģiona, tostarp, Latvijas uzņēmēju ir ļoti pārliecināti par ieņēmumu palielināšanos tuvāko 12 mēnešu laikā.
Valstu griezumā pārliecība atšķiras ievērojami. Vadītāji ar visaugstāko pārliecību strādā Krievijā – tur 53% ir ļoti pārliecināti par ieņēmumu palielināšanos, tiem seko uzņēmēji Meksikā (51%) un Korejā (50%). Korejai šis ir pamatīgs lēciens no 6% pērn. Tālāk seko Indija (49%), Ķīna (48%), Šveice (42%), Brazīlija (42%), ASV (36%), Vācija (33%), Apvienotā Karaliste (27%), Kanāda (27%), Japāna (27%), Itālija (27%), Francija (22%) un Argentīna, kur tikai 10% ir ļoti pārliecināti par ieņēmumu palielināšanos šogad.
Tāpat kā ir mainījies uzņēmumu vadītāju skats uz globālo ekonomiku, ir mainījušies arī būtiskākie bažu cēloņi. Valsts un likumdevēju darbība vai bezdarbība ir uzņēmumu vadītāju bažu saraksta augšgalā. Uzņēmēju satraukums par pārmērīgu regulējumu (72%) un fiskālo deficītu (71%) ir augstāks kā jebkad. Valstis, kurās uzņēmēji ir īpaši satraukti par pārmērīgu regulējumu, ir Francija (88%), Austrālija (85%), Indija (82%) un Vācija (77%). Turpretī ASV satraukuma galvenais cēlonis ir fiskālais deficīts (92%), līdzīgi arī Argentīnā (90%) un Francijā (84%).
Centrālās un Austrumeiropas reģiona, kā sastāvā ir arī Latvija, lielākās bažas rada pārmērīgs regulējums (67%), valdības attieksme pret fiskālo deficītu (67%) un palielināts nodokļu slogs (67%). Mūsu reģionā kā galvenos draudus biznesa attīstībai min darbinieku prasmju trūkumu (73%), korupciju un kukuļošanu valstī (69%) un ievērojamas izmaiņas patērētāju uzvedībā (59%).
Vadītāji aptaujā ir atzinuši, ka raizējas par attīstības tempa kritumu jaunattīstības valstīs (65%) un gauso izaugsmi attīstītajās valstīs (71%). Pārējās bažas ir pieaugošs nodokļu slogs (70%), kvalificēta darbaspēka un prasmju trūkums (63%), valūtas kursa svārstības (60%) un finanšu tirgu nestabilitāte (59%).
Bet tādus aktuālus jautājumus kā kiberuzbrukuma draudus – tostarp datu drošības trūkumu – un traucējošas tehnoloģiju nomaiņas ātrumu par draudiem uzskata mazāk nekā puse vadītāju.
Pastāvošais regulējums teju 80% uzņēmumu vadītājiem ir palielinājis izmaksas un 52% apgrūtinājis kvalificētu darbinieku piesaisti. 40% apgalvo, ka regulējums ir slāpējis centienus iekarot jaunu tirgu vai būt inovatīviem. Pie regulējuma pozitīvās ietekmes jāpiemin, ka vairāk nekā puse aptaujāto atzinuši, ka spēcīgā regulējuma dēļ spēj uzlabot sniegto pakalpojumu kvalitāti un pieejamību.
Aicināti sarindot trīs galvenās prioritātes, kuras valstu vadītājiem būtu jārisina, uzņēmēji min finansiālo stabilitāti (53%), infrastruktūras uzlabojumus (50%) un atbalsta sniegšanu starptautiskās konkurētspējas palielināšanā, kā arī nodokļu sistēmas uzlabojumus (50%).
Mazāk nekā puse (46%) aptaujāto uzņēmumu vadītāju apgalvo, ka valsts jau nodrošina finansiālo stabilitāti un 37% atzīst panākumus un uzlabojumus infrastruktūras uzlabošanā. Vairāk nekā puse (51%) vadītāju apgalvo, ka to pārstāvētās valsts veiktie uzlabojumi nodokļu sistēmā nav bijuši efektīvi.
Aptaujā secināts, ka starptautiskā nodokļu sistēma uzņēmēju acīs nav sevi attaisnojusi. Gandrīz divas trešdaļas respondentu apgalvo, ka starptautisko nodokļu sistēmu ir nepieciešams pilnībā pārveidot. Turklāt 75% uzņēmumu ir svarīgi, lai sabiedrība redz, ka tie godprātīgi maksā nodokļus.
Lielākā daļa vadītāju apgalvo, ka nodokļu sistēmu regulējums un konkurētspēja ir būtiskākie faktori korporatīvo lēmumu pieņemšanā un piekrīt, ka starptautiskajiem uzņēmumiem būtu nepieciešams ziņot par ieņēmumiem, peļņu un samaksātajiem nodokļiem katrā valstī, kurā tie darbojas. Tie piekrīt arī tam, ka nodokļu iestādēm visā pasaulē jābūt iespējai brīvi dalīties ar šo informāciju.