Alemšaijai Gebrekidanai bija tikai 10 gadu, kad beidzās meitenes bērnība uzspiestu laulību dēļ. Nu sieviete pārdzīvotajā dalās ar medijiem, atklājuot savu skarbo dzīvesstāstu, vēstī "Daily Mail".
"Es spēlējos pie mājas, kad māte mani iesauca istabā, sakot, ka man drīzumā paredzētas kāzas. Es biju pārsteigta un sāku raudāt, bet neiebildu vecākiem, un manas kāzas ar sešus gadus vecāku puisi notika jau pēc diviem mēnešiem," Alemšaija dalās atmiņās par dienu, kas pilnībā mainīja meitenes dzīvi.
Lai cik šokējoši tas nebūtu, Alemšaijas dzīvesstāstam līdzinās miljoniem citu meiteņu piedzīvotais. Saskaņā ar Pasaules Veselības organizācijas apkopotajiem datiem ik gadu piespiedu laulībām tiek pakļauti 14,2 miljoni meiteņu no visas pasaules.
Nav noslēpums, ka piespiedu laulību sekas postoši ietekmē ne tikai meiteņu veselību pārlieku agro dzimumsakaru un smagu dzemdību, kā arī bieži sastopamās vardabības dēļ, bet arī laupa iespēju izglītoties un piedzīvot normālu bērnību.
Tāpat arvien pieaug to meiteņu skaitlis, kuras mirst jau 15 līdz 19 gadu vecumā pārāk biežu grūtniecību un to komplikāciju rezultātā.
"Pāragru laulību upuri ir meitenes, kas nekad nerealizēs savu potenciālu dzīvē, kas ir krasā pretrunā ar cilvēktiesību normām," uzsver eksperti, kuru teiktajam nu jau 38 gadus vecā Alemšaija pilnībā piekrīt.
Sieviet neslēpj, ka joprojām jūtas nikna uz saviem vecākiem par bērnam piespriesto likteni un atzīst, ka agrās laulības ir izpostījušas viņas dzīvi.
"Līdz 10 gadu vecumam mācījos skolā, un mana ikdiena sastāvēja no ēšanas un rotaļām. Laimīgās atmiņas un bezrūpīgo ikdienu pārrāva uzspiestās kāzas ar vīrieti, ko līdz pat kāzu dienai pat nebiju redzējusi.
Tiesa, viņš kāzu dēļ jutās tikpat nelaimīgs, cik es, tomēr puišiem vismaz netiek atņemtas tiesības uz izglītību. Meitenēm agrās kāzas nozīmē kļūšanu par tipisku mājsaimnieci un vīra iegribu izpildītāju," stāsta sieviete.
Alemšaijas ikdiena sastāvēja no tīrīšanas un ēst gatavošanas, kā arī ūdens vākšanas. Darbs bija smags, un 13 gados sievietes ikdienas rūpes papildināja arī gādības uzņemšanās par savu dēlu. Nieka 13 gadu vecajai meitenei, kas vēl jutās kā bērns, pašai piedzima bērns.
"Mans ķermenis nebija gatavs ne seksam, ne grūtniecībai. Gan bērna iznēsāšana, gan dzemdības bija smagas un sāpīgas. Es visu laiku raudāju," atminas Alemšaija.
Jāpiebilst, ka sievietes dzīvi vēl smagāku padarīja Etiopijā notiekošais pilsoņu karš, kas sākās drīz pēc mazuļa piedzimšanas.
Tajā gāja bojā sievietes tolaik 19 gadus vecais vīrs, atstājot Alemšaiju ar gadu vecu mazuli atraitnes statusā.
Labākas dzīves meklējumos Alemšaija nonāca Londonā, mazuli atstājot pie savas mātes. Tur sieviete sāka iet skolā, apgūstot angļu valodu.
Vēlākos gados jaunā māte centās Londonā nogādāt arī savu mazuli, tomēr Alemšaijas vecāki, kas dēlu uzaudzināja, to nepieļāva, un sieviete bērnu satikusi vien periodiski, viesojoties dzimtajā zemē.
Šobrīd sieviete aktīvi iesaistījusies meiteņu aizsardzībā, iestājoties pret uzspiestām laulībām bērnībā un cenšoties ar savu dzīvesstāstu ietekmēt citus vecākus, kuru rokās ir savu bērnu laime.