Pat neskaidri izteiktais Valsts prezidenta Andra Bērziņa uzdevums izveidot labāku valdību par iepriekšējo nav izpildīts, komentējot valdības veidošanas procesu, norāda Saeimas deputāts, Reformu partijas pārstāvis Juris Viļums.
Gan Viļums, gan viņa partijas biedrs Valdis Liepiņš trešdien, 22.janvārī, nepiedalījās balsojumā par Laimdotas Straujumas valdības apstiprināšanu.
«Ir mēģināts valdībā iekļaut plašāku lēmējvaras (tātad Saeimas) pārstāvniecību, bet vai tas jau pamatā nav pretrunā ar principu, ka lēmējvarai jābūt šķirtai no izpildvaras? Uztrauc, ka tā visa rezultātā mums var sanākt kā senajā teicienā: kas der visam, tas neder nekam,» izplatītajā paziņojumā uzsver Viļums.
«Jau no paša sākuma esmu bijis par to, lai savu darbu turpina pildīt līdzšinējā valdība, jo par to jau biju vienreiz nobalsojis un jau esmu devis tai savu atbalstu strādāt līdz pat nākamajām vēlēšanām. Nezinu ar kādiem šantāžas paņēmieniem tika panākta Valda Dombrovska atkāpšanās, bet par šo Laimdotas Straujumas izveidoto valdību nevarēju balsot, jo uzskatu, ka Latvija tomēr ir pelnījusi (un ir spējīga izveidot) labāku valdību – iepriekšējās darbs to gana veiksmīgi pierādīja!» norāda Saeimas deputāts.
«Protams, priecē, ka formāli valdības deklarācijā ir padomāts par reģioniem, taču, vai kāds no topošās valdības sastāva var patiešām vārdā nosaukt kaut vienu Latvijas reģionu, kas ir domāts šī dokumenta ietvaros? Jā, mums Latvijā ir izveidoti plānošanas reģioni kā atvasinātas publiskās personas, bet vēl ir statistikas reģioni, atkritumu apsaimniekošanas reģioni, īpaši atbalstāmie reģioni un arī Rīgas reģions, par reģioniem Latvijā dažbrīd tiek saukti bijušo rajonu teritorijas (piemēram, Jēkabpils, Cēsu, Ludzas reģions), te var piesaukt kultūrvēsturiskos reģionus (piemēram, Sēlija…). Visbeidzot katrai valsts iestādei ir savs, struktūrvienību izvietojumā balstīts, iedalījums (Viduslatgale, Ziemeļaustrumvidzeme, Dienvidrietumkurzeme utml.) un reti kad šie atsevišķi radītie «reģioni» sakrīt ar citas iestādes kabinetos izdomātā iedalījuma robežām. Viens no piemēriem ir arī Saeimas vēlēšanu apgabali,» tā Viļums.
Taču, pēc viņa sacītā, valdības deklarācijā nav ne vārda par Latgales latviešu (latgaliešu) valodu – pazaudēts iepriekšējās valdības, tā sauktais, «turpinātības princips». «Vai tiešām šī būs pēctecības valdība? Šo pāris gadu laikā faktiski bez valdības atbalsta, tomēr tai netraucējot, esam tikuši pie raidījumiem Latvijas televīzijā un Latvijas radio, Valsts valodas centrā atjaunota latgaliešu rakstu valodas ortogrāfijas apakškomisijas darbība, pavisam drīz gaidām pirmo interaktīvo latgaliešu valodas ābeci, 2014. gada valsts budžetā jau ir apstiprināts finansiāls atbalsts pasaules latgaliešu kongresa rezolūcijā paredzētajiem darbiem, kas saistās ar Latgales latviešu (latgaliešu) valodas iedzīvināšanu Latvijas valsts izglītības sistēmā. Man joprojām nav saprotams, kāpēc no iepriekšējās valdības deklarācijas uz jauno nav pārņemts punkts: «Veicināsim reģionu kultūras un valodas savdabības uzturēšanu un attīstību, stiprinot reģionu identitāti kā kopīgās nacionālās identitātes daļu. Atbalstīsim latviešu valodas izlokšņu bagātību, stiprināsim latgaliešu valodu kā vēsturisku latviešu valodas paveidu.» Ne tikai latgaliešiem, bet arī lībiešiem un suitiem vairs nav ko meklēt kaut vai morālu atbalstu šīs valdības skaistajos paziņojumos,» norāda parlamenta deputāts.
Jau ziņots, ka Saeima trešdien, 22.janvārī, apstiprināja jauno Laimdotas Straujumas veidoto valdību. Straujuma ir pirmā sieviete Latvijas vēsturē, kura ieņem Ministru prezidenta amatu. Par uzticības izteikšanu Ministru kabinetam balsoja 64 deputāti, pret bija 27 parlamentārieši, bet atturējās divi deputāti.