Ja ASV desmitgadu parādzīmju ienesīgums sasniegs 5%, zelta cena saruks līdz 471 dolāram par unci. Savukārt, ja ienesīgums no pašreizējiem 2,8% līmeņiem pieaugs līdz 4%, zelta cena samazināsies līdz 831 dolāram.
Šāda prognoze radusies saskaņā ar Kloda Erba izveidoto ekonometisko formulu, kas balstīta uz pēdējās desmitgades zelta cenas un procentu likmju attiecībām, raksta MarketWatch.
K. Erbs ir bijušais Trust Company izejvielu portfeļa menedžeris un līdzautors nesenam ASV Nacionālā Ekonomikas biroja pētījumam «Zelta dilemma». Tādējādi no pētījuma izriet secinājums, ka zelts var pieaugt līdz savam visu laiku augstākajam līmenim – virs 1900 dolāriem par unci tikai tad, ja 10 gadu parādzīmju ienesīgums saruks līdz 1%.
Ja modelis tiktu izmantots pērnā gada sākumā, saskaņā ar modeli brīdī, kad desmit gadu ienesīgums sasniegs 3%, cena būtu 1196,7 dolāri par unci. Šādu līmeni parādzīmju ienesīgums sasniedza pērnā gada 26. decembrī, un Londonas biržā zelta cena tad bija 1196,5 dolāri.
Eksperts gan uzsver, ka zelta tirgotājiem nevajadzētu paļauties tikai uz ienesīgumu, pieņemot lēmumu, vai pirkt vai pārdot zeltu. Zelta stieņa cenu ietekmē dažādi faktori, uzsver K. Erbs. Viņš iesaka, ka jāseko līdzi zelta cenai un patēriņa cenu indeksa attiecībai. Vēsturiski šī likme bijusi vidēji 3,4/1, un, ja rādītājs ir augstāks par to, tad zelts ir pārvērtēts, bet, ja rādītājs ir zem šī līmeņa, tas nozīmē, ka dārgmetāls ir pārāk zemu novērtēts. Patlaban zelta/PCI rādītājs ir 5,3/1, kas nozīmē, ka zelts aizvien ir pārlieku augstu novērtēts.