Elektrības tirgū lielākās pārmaiņas nesīs nevis tā pilnīga liberalizācija, bet jaunu savienojumu izbūve.
Elektroenerģijas tirgū pēc 1. aprīļa, kad tiks liberalizētas piegādes arī mājsaimniecībām, šogad būtiskas pārmaiņas cenu izteiksmē nav gaidāmas – tā ļauj secināt ekspertu aplēses. Atbilstoši iepriekšējā ekonomikas ministra Daniela Pavļuta prognozēm, elektrības cena mājsaimniecībām salīdzinājumā ar pamattarifu palielināsies aptuveni par 7%, sasniedzot aptuveni 16,2 eiro centus par vienu kilovatstundu, bet tālākā nākotnē noteicošā loma attiecībā uz elektroenerģijas cenām būs svārstībām biržā.
Eksperti prognozē, ka šogad kopējās cenu svārstību tendences saglabāsies līdzīgas kā pagājušajā gadā, bet situācija mainīsies tikai pēc Lietuvas un Zviedrijas elektropārvades kabeļa būvniecības. Tiešā veidā gan biržas svārstības patērētāji, visticamāk, neizjutīs, jo gan Igaunijas, gan uzņēmumu pieredze liecina, ka lielākā daļa no tiem arī brīvajā tirgū labprātāk dod priekšroku līgumiem, kuros elektrības cena ir fiksēta. Tomēr apjomīgas svārstības tirgū kopumā palielina tirgotāju risku un attiecīgi var mudināt tos fiksēto cenu noteikt augstākā līmenī.
Cenas stabilizē daba
Pretstatā krasajām elektrības cenu svārstībām agrāk 2014.gads Nord Pool Spot biržā atnācis ar ievērojami mierīgāku noskaņu – vidējās dienas cenas Latvijas zonā tikai divas dienas pārsniegušas 50 eiro atzīmi, bet kopumā darba dienās tās biežāk svārstījušās robežās no 40 līdz 47 eiro. Lielā mērā šo stabilizāciju nesusi ziemai neraksturīgā ūdens pieplūde Daugavā, kas ar ievērojami lielāku jaudu nekā parasti šajā sezonā ļauj strādāt Latvenergo hidroelektrostacijām. Dabas apstākļi šoziem jau vairākas dienas ļāvuši Latvijai elektroenerģiju arī eksportēt. Tomēr iepriekš vērojamie neparasti siltie laika apstākļi un lielais ūdens pieplūdums vienlaikus bija mazāk labvēlīgs Latvijas lielajām termoelektrostacijām, kuras zemu cenu un neliela siltuma pieprasījuma apstākļos ir mazāk konkurētspējīgas, nekā parastas ziemas apstākļos.
Latvenergo valdes loceklis Uldis Bariss atzīst, ka šobrīd vērojamajām cenu svārstībām elektrības biržā ir īslaicīgs raksturs, kas drīzāk neatstās paliekošu iespaidu uz patērētājiem ilgākā laikā. Pēc viņa prognozēm, šogad kopumā jārēķinās ar līdzīgām cenu izmaiņām kā iepriekšējā gadā – augstākās cenas ir sagaidāmas vasarā, kad klimatisko apstākļu dēļ būtiski samazinās elektrības izstrāde reģiona koģenerācijas stacijās un hidroelektrostacijās.
Konkurence pircēju vidū
Vairāku tirgus ekspertu, piemēram, bijušā enerģētikas ministra un ES enerģētikas komisāra padomnieka Jura Ozoliņa teiktais liecina, ka dominējošā loma Baltijas valstu elektrības vairumtirdzniecības tirgū šobrīd ir Krievijas piegādātājam Inter RAO, kā arī jaudu ierobežojumiem pārrobežu elektropārvades savienojumos starp Latviju un Igauniju.
Lai gan kopējā savienojumu jauda ar Somiju kopš gada sākuma ir būtiski palielinājusies, tirgus dalībnieku ziņas liecina, ka Krievijas tirgotāju ietekme reģionā šogad nebūt nesamazināsies, jo, reaģējot uz pievilcīgajām cenām Ziemeļvalstīs, arī Krievija apsver iespēju importēt elektrību no Somijas.
Somijas elektropārvades sistēmas operators Fingrid vēsta, ka elektroenerģijas imports no Somijas apjomā līdz 350 megavatiem varētu tikt uzsākts jau no aprīļa, kas attiecīgi nozīmētu arī augstāku pieprasījumu Skandināvijas tirgū un varētu veicināt cenas kāpumu. Pēc Igaunijas uzņēmuma Eesti Energia meitasuzņēmuma Enefit valdes priekšsēdētāja Jāņa Bethera domām, elektroenerģijas eksports no Somijas uz Krieviju kopumā atstās nelabvēlīgu iespaidu uz cenām Latvijā. Savukārt U.Bariss prognozē, ka būtiskas pārmaiņas Baltijas valstu tirgū ienesīs tikai elektropārvades kabelis starp Zviedriju un Lietuvu, jo šobrīd tieši Lietuvā vienlaikus ir vērojams gan apjomīgākais pieprasījums pēc elektroenerģijas, gan arī visizteiktākais elektrības ražošanas jaudu deficīts. Bieži vērojamais elektrības ražošanas deficīts Lietuvā ietekmē cenas arī Latvijā, šādos deficīta apstākļos Lietuvā rodas papildus jaudu ierobežojumi arī Igaunijas un Latvijas elektropārvades savienojumiem, kas attiecīgi ierobežo gan Latvijas, gan Lietuvas piekļuvi bieži vien lētākai elektroenerģijai no Somijas un Igaunijas.
Tiesa, pretstatā skeptiķu prognozēm šie apstākļi, šķiet, tirgus dalībniekus no iesaistīšanās atvērtajā tirgū neattur – Sadales tīkla valdes loceklis Ilvars Pētersons apstiprināja, ka Latvijas elektrības tirgus mājsaimniecību segmentā savu dalību apstiprinājuši jau trīs spēlētāji – Latvenergo, Baltkom un BCG Rīga, bet divi pagaidām neatklājami tirgus dalībnieki iespēju iesaistīties vēl vērtē.