Japāna, kura agrāk bija Āzijā lielākais atomenerģijas ražotājs, 2014. gadā var atsākt desmit no 50 reaktoriem darbību. Tā rezultātā urāns var iekļūt „vērša” trendā.
No 2013. gada septembra Japāna ir palikusi bez atomenerģijas – regulatori pārbauda tās reaktorus Fukusimas katastrofas dēļ. Un analītiķi sagaida, ka reaktoru piektdaļas darba atjaunošana novedīs pie urāna cenu pieauguma par 14%.
Urāna cenas kritās vairāk nekā par 50% pēc ļoti spēcīgas 2011. g. zemestrīces un cunami, kura izraisīja lielu avāriju kompānijas Tokyo Electric Power AES „Fukusima–1”. Tagad urāna pieprasījuma pieaugums palielinās daudzu ražotāju peļņu no Kazahstānas līdz Austrālijai, kuri cenu krituma dēļ atcēla jaunus projektus un slēdza šahtas. Bet reaktoru darbības atjaunošana Japānā ļaus samazināt kurināmā importa apjomu, kura dēļ tai līdz rekordlīmenim pieauga tekošā konta deficīts. Analītiķi atzīmē, ka urāna cenas pieaugs, jo ražošanas apjoma pieaugums neies kopsolī ar pieaugošo pieprasījumu, – ziņo quote.rbc.ru.
2007. gadā urāna mārciņa maksāja vairāk nekā 150 dolārus, bet 2013. gadā vidējā cena sastādīja tikai 38 dolārus, bet augustā tā samazinājās līdz 34 dolāriem – astoņu gadu minimumam.
Tiesa, reaktoru darbības atsākšana var sastapties ar sabiedrības pretdarbību. Pēc AES „Fukusima–1” avārijas – lielākās tehnogēnās katastrofas pēc Černobiļas – atomenerģētikas pretinieku skaits Japānā krasi pieauga. Bijušais premjerministrs Dzjunitiro Koidzumi domāja, ka no AES ir pilnīgi jāatsakās. Sabiedriskās domas aptaujas parādīja, ka 42% valsts iedzīvotāju ir pret atomenerģētiku un tikai 21% atbalsta to, bet vēl 33% nav izlēmuši.
Pēdējā laikā par enerģijas avotu Japānā kļuva importa gāze, kas noveda pie LNG cenu kāpuma – 2013. gadā tās pieauga par 8%. 2012. gadā Japāna importēja 87 milj. t gāzes, samaksājot par piegādēm 5 triljonus jenu – divas reizes vairāk nekā iepriekšējā gadā. Analītiķi atzīmē, ka atomreaktoru slēgšana rada Japānas ekonomikai acīmredzamu kaitējumu – tās nacionālā bagātība aiziet uz valstīm, kuras eksportē naftu un gāzi.