2012.gadā mājsaimniecību rīcībā esošie ienākumi faktiskajās cenās palielinājās par 5,3% un sasniedza 321 eiro (225 latus) uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī, salīdzinot ar 304 eiro (214 lati) 2011.gadā.
Ienākumu pieaugums salīdzināmās cenās, ņemot vērā inflāciju, bija mērāms 3% apjomā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) veiktā ienākumu un dzīves apstākļu apsekojuma datu analīze.
2012.gadā mājsaimniecību ienākumi joprojām atpalika no pirmskrīzes gados reģistrētajiem, sasniedzot 90% no mājsaimniecību rīcībā esošajiem ienākumiem 2008.gadā.
2004.-2011.gada ienākumu dati pārrēķināti, izmantojot tautas skaitīšanā iegūto iedzīvotāju skaita novērtējumu.
2012.gadā mājsaimniecību ienākumi nedaudz vairāk pieauga laukos nekā pilsētās (attiecīgi 5,7% un 5,2%), kas skaidrojams ar to, ka laukos bija straujāks nodarbinātības pieaugums nekā pilsētās. Vislielākais mājsaimniecību ienākumu pieaugums bija Rīgā (8,7%), bet viszemākais – Pierīgā (1,7%). Pārējos statistiskajos reģionos ienākumu pieaugums bija 3 – 5% robežās: Vidzemē – 4,6%, Kurzemē – 4,1%, Latgalē – 3,9%, Zemgalē – 3,4%.
Mājsaimniecību ienākumu izmaiņas pēdējos gados liecina, ka Latvijā ir pieaugusi ienākumu reģionālā atšķirība. Tā 2012.gadā Rīgas mājsaimniecību ienākumi sasniedza 121% no vidējā Latvijas rādītāja. Pierīgā mājsaimniecību ienākumu līmenis ir 105% un Kurzemē – 96% no vidējā Latvijas rādītāja. Zemgales, Vidzemes un Latgales reģionos mājsaimniecību ienākumi ievērojami atpaliek un veido attiecīgi 87%, 81% un 75% no Latvijas vidējā.
Ienākumu pieaugumu 2012.gadā galvenokārt ietekmēja darba samaksas kāpums. Ienākumi no algota darba uz vienu mājsaimniecības locekli vidēji pieauguši par 7,9%. Tomēr tie joprojām ir ievērojami zemāki nekā agrāk un 2012.gadā sasniedza vien 81% no 2008.gada līmeņa (attiecīgi 216 un 268 eiro jeb 152 un 189 lati).
Mājsaimniecību ienākumus gandrīz neietekmēja sociālo pabalstu apjoma izmaiņas, jo 2012.gadā to apjoms pieauga tikai par 0,1% salīdzinājumā ar 2011.gadu. Trūcīgākās mājsaimniecību piektdaļas ienākumos sociālie pabalsti ir pieauguši par 2,0%, bet ienākumi no algotā darba – par 11%. Tas liecina par to, ka, pieaugot ekonomiskajai aktivitātei valstī, arī vistrūcīgākajiem iedzīvotājiem parādījās iespējas atrast darbu.