Ukrainas Ministru kabinetam ir nodoms pieņemt lēmumu, kurš mainīs ārzemnieku robežas šķērsošanas kārtību, kuri izmanto bezmaksas iebraukšanas tiesības, ziņo „Komersants–Ukraina”, atsaucoties uz avotu valdībā.
Režīms tiks pastiprināts tikai ASV, Kanādas un ES valstu pilsoņiem. Pārējās valstis, kuras ar Kijevu vienojās par bezvīzu režīmu 2005. gadā un vēlāk, jaunās normas neskars.
„Šādas izlases iemesls ir politisks – nosauktās valstis veic spiedienu uz Kijevu pēdējo procesu pret demokrātiju dēļ”, – atzīmēja avots.
„Lai nepārkāptu vienošanos par vīzu noformēšanas vienkāršošanu, ir nolemts iekasēt nevis vīzu nodevu, bet maksu par personīgo datu ierakstīšanu kādā reģistrā, šķērsojot robežu”, – atzīmēja valdības informācijas avots. Pēc viņa vārdiem dokumenta projekts jau ir gatavs, tas tika apspriests Ministru kabineta sēdē 22. janvārī, bet tika nosūtīts piestrādei.
Ukrainas Ārlietu ministrijas vadītāja pirmais vietnieks Ruslans Demčenko paziņoja Ministru kabineta locekļiem, ka maksas iekasēšanas prakse no iebraucējiem pastāv ASV. Tur iekasē nodevu no ārzemniekiem, kuri šķērso robežu lidostā, un šī summa ir iekļauta biļetes cenā. 2013. gadā parādījās iniciatīva par robežšķērsošanas maksas ieviešanu virszemes punktos, tomēr to bloķēja Senāts.
Bet galvenā atšķirība ir apstāklī, ka ASV iekasē maksu no visiem iebraucējiem. Kijeva piedāvā šo noteikumu attiecināt tikai uz dažām valstīm, kas neizbēgami radīs apsūdzības par diskrimināciju”, – atzīmē izdevums.
Nodevas apmērs par robežas šķērsošanu pagaidām nav zināms, bet tā tiks iekasēta katru reizi, šķērsojot robežu. Daudzkārtējas ieceļošanas vīzas saņemšana neļaus braucienus padarīt lētākus – īstermiņa daudzkārtējas ieceļošanas vīzas cena sastāda 200 eiro. 2012. gadā Ukrainu apmeklēja 4,5 milj. ES, ASV un Kanādas pilsoņu, bet 2013. gadā ārzemju tūristu skaits pieauga tikai nedaudz, – ziņo top.rbc.ru.
2005. gadā Ukrainas prezidents Viktors Juščenko ieviesa bezvīzu režīmu īstermiņa braucieniem ES valstu, Šveices, Lihtenšteinas, ASV, Kanādas un Japānas pilsoņiem, lai atvieglotu investīciju pieplūdi, tūrisma pieaugumu, kā arī panāktu atbildes vīzu liberalizāciju Ukrainas pilsoņiem. Pēdējais mērķis netika sasniegts.
Vēlāk vairākas reizes tika izskatīts jautājums par vīzu režīma atjaunošanu ES valstu pilsoņiem, bet katru reizi šis solis tika atzīts par nelietderīgu.