Latvijā strādājošajiem ārzemniekiem tiks ieviesti speciāli ieraksti vīzās vai uzturēšanās atļaujās, kuri apliecinās viņu piekļuvi Latvijas darba tirgum, paredz otrdien valdībā pieņemtie noteikumi par ārzemnieku nodarbināšanu.
Vīzās ieraksti tiks veikti angļu valodā, bet uzturēšanās atļaujās tie būs latviešu valodā un tiks veikti gadījumos, ja personai tiesības strādāt Latvijas teritorijā piešķirtas ar ierobežojumiem, izņemot, ja ierobežojums saistīts ar atļauju strādāt nepilnu darba laiku, ziņo LETA.
Tāpat noteikumi paredz izmaiņas brīvas darbavietas reģistrācijas kārtībā Nodarbinātības valsts aģentūrā darba devējiem. Ārzemnieka nodarbināšanas gadījumā darba devējam, noslēdzot darba līgumu, būs jāpiesaka brīva darbavieta. Pēc pieteikšanas tai vajadzēs būt brīvai ne mazāk kā mēnesi līdz dienai, kad darba devējs vērsīsies Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē, lai apstiprinātu ielūgumu vīzas pieprasīšanai vai izsaukumu uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai ārzemniekam.
Jaunie noteikumi neizmaina to profesiju sarakstu, kuras nav jāreģistrē kā brīvas darbavietas. Jaunie noteikumi regulēs darbā pieņemšanas un atlaišanas kārtību ārzemniekiem, kā arī Darba atļauju reģistrā iekļaujamās informācijas apjomu un izmantošanu.
Pašlaik ārzemnieku nodarbināšanas kārtību nosaka 2010.gadā pieņemti noteikumi, kuri paredz, ka ārzemniekiem izsniedz darba atļauju nodarbinātībai pie jebkura darba devēja.
Noteikumus nepieciešams izdot jaunā redakcijā, jo likumprojekts "Grozījumi Imigrācijas likumā" paredz, ka turpmāk ārzemniekiem vairs netiks izsniegtas darba atļaujas, bet informācija par ārzemnieka nodarbinātību tiks iekļauta Darba atļauju reģistrā, savukārt ārzemniekam izsniegtajā vīzā vai uzturēšanās atļaujā tiks norādīta informācija par piekļuves tiesībām darba tirgum.
Tāpat no pašreizējiem noteikumiem jāizslēdz normas, kurās uzskaitītas ārzemnieku kategorijas, kas ir tiesīgas strādāt pie jebkura darba devēja. Šīs normas jau ir iekļautas likumprojektā "Grozījumi Imigrācijas likumā".
Kā otrdien Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdē informēja Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes priekšnieka vietniece Maira Roze, Latvijā pašlaik dzīvo 72 000 ārzemnieku, kas ir 3,4% no visu iedzīvotāju skaita.
Par ārzemniekiem tiek uzskatīti tie iedzīvotāji, kuri nav Latvijas pilsoņi vai nepilsoņi. Savukārt 0,35% no Latvijas iedzīvotāju skaita ir cilvēki, kuri ieguvuši uzturēšanās atļaujas pret investīcijām. Tikai 10% no šiem cilvēkiem, kuri iegūst uzturēšanās atļaujas, dzīvo "šeit uz vietas", piebilda Roze.
Daļa no termiņuzturēšanās atļaujām arī tiek saņemta un vēlāk anulēta. Roze skaidroja, ka termiņuzturēšanās atļaujas par nekustamā īpašuma iegādi visbiežāk tiek anulētas tāpēc, ka nekustamais īpašums tiek pārdots vai arī cilvēkiem uzturēšanās atļauja vairs nav nepieciešama un viņi to nereģistrē noteiktajā laikā.
Pēdējos gados palielinājies izsniegto uzturēšanās atļauju skaits, šāda pieaugoša tendence bija arī iepriekš, 2007.-2008.gadā, kad bija vērojams darba spēka trūkums.
Portāls Mixnews.lv jau ziņoja, ka termiņuzturēšanās atļauju jautājuma izskatīšana Saeimā ieilgusi. Kaut arī iepriekš bija iecerēts 30.janvārī Saeimas sēdē izskatīt Valsts prezidenta Andra Bērziņa otrreizējai caurlūkošanai nodotos likuma grozījumus termiņuzturēšanās atļauju jautājumā, atbildīgā parlamenta komisija vēl nav noslēgusi darbu pie šī likumprojekta.
Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas deputāti šodien uzklausīja vairāku ministriju, kā arī nozares pārstāvju ziņojumus, tomēr priekšlikumi likumprojektam vēl netika izskatīti. Līdz ar to komisija lūgs izslēgt šo jautājumu no ceturtdienas plenārsēdes, un likumprojektu Saeimas sēdē varētu izskatīt 10.aprīlī.
Vienlaikus deputāti otrdien vienojās izveidot darba grupu, kura vērtēs priekšlikumus likuma grozījumiem vai arī izstrādās jaunu likumprojektu.
Pasu cilvekiem darba nav,un vel vajag svesu tautibu.Kad jau saks domat tas galvenas galvas.Izradas ka tur vien tik mulki sez!!!