K.Dimiters: Plašsaziņas līdzekļi daudz uzmanības pievērš nevis aktuālām problēmām, bet manai personībai 4

Jāatzīmē, ka K.Dimiters kopā ar V.Lindermani ierosina tautas nobalsošanas rīkošanu, piedāvā grozīt Bērnu tiesību aizsardzības likumu, aizliedzot homoseksuālisma propagandu izglītības iestādēs, kā arī bērnu iesaistīšanu pasākumos, kuru mērķis ir popularizēt un reklamēt viendzimuma personu seksuālās un laulības attiecības. Kaspara Dimitera personība ir netipiska un interesanta, tādēļ portāls Gorod.lv nolēma iepazīstināt lasītājus ar šo cilvēku.

- Jūs esat neparasts mūziķis, kuru cilvēki pazīst ne tikai kā dziesmu autoru un izpildītāju. Sakiet, kāpēc jums nav bail izteikt savas domas? Iespējams, tā ir jūsu pārliecība, audzināšana vai jūs ko vēlaties pierādīt?

- Balāde ir mans ierocis. Teksts, būtība, mājiens, signāls – man tā nav tikai dzeja, tas viss ir cieši saistīts ar laiku, kurā es izdzīvoju notiekošo. Kam ir sirdsapziņa, tas nevar samierināties ar netaisnību. Var paciest netaisnību, kura attiecas tikai uz tevi, bet ne uz taviem tuviniekiem, draugiem, bērniem, tautu – tas ir noziegums.

Katram māksliniekam ir savs stils. Manas balādes nepalīdzēja man pilnībā samierināties, jo dažādu baudu kults, laika un enerģijas izšķiešana atņem cilvēkiem spēju piedalīties svarīgajās dzīves pārmaiņās. Pakāpeniski saku izteikties publiskajā telpā, manas pārdomas bija manu balāžu turpinājums.

Pirms 15 gadiem savās dziesmās izdziedāju visu, kas patlaban notiek. Bet tas nebija tas, ko vēlējos, tādēļ sāku rakstīt provokatīvas dziesmas. Plašsaziņas līdzekļi uzmanību pievērsa nevis problēmai, bet manai personībai, šādi viņi vēlējās neitralizēt problēmu.

Paralēli turpinu rakstīt balādes, bet lielāka daļa dziesmu ir popdziesmas. Ar vadošo valsts portālu instrumentu palīdzību jebkuru var pataisīt par idiotu, izveidot viedokli, ka disidenti ir slimi cilvēki... Vairākums ir inficējis ar šo viedokli, kuru uzspiež televīzija, „ziņas”, kuras filtrē vadošajam režīmam piesaistītas aģentūras.

Jūs jautājat, kāpēc nebaidos izteikt savas domas. Kad ES un ASV administratori, kuri valda pār Latviju, izstrādā kārtējo nelietību, bailes pazūd un rodas drosme, iekšējā brīvība, patiesas sirdsapziņas brīvība. Taču saprast šo neizskaidrojamo iedvesmu aicināt visus skatīties uz lietām, neticot televīzijā redzētajam man palīdzēja etnologa Gumiļova vārdi: pasionāriem pasionārie impulsi ir spēcīgāki par instinktiem; pasionāri ir svarīgākie vēsturisko procesu dalībnieki...

Izrādās, pasionāri galvenokārt cīnās nevis ar netaisnīgu režīmu, bet ar „subpasionāriem”. „Subpasionāru” vairākumu motivē zemi instinkti, viņi nav spējīgi paveikt varoņdarbu, nodarboties ar radošo darbību un parasti kļūst par noziedzniekiem, algotajām slepkavām. Tieši pasionāri parasti iedvesmo armijas un dumpiniekus – subpasionārus, bet mākslīgo revolūciju laikā pūlis parasti pārvēršas barā, kuru vada aukstasinīgas ekonomiskas, morālas slepkavas/līderi. Bez līderiem-pasionāriem subpasionāri ātri kļūst par baru, vandaļiem. Standarta sabiedrības vairākums dzīvo pagātnē. Bet pasionārus interesē tagadne un nākotne. Neko nevaru ar sevi padarīt. Sen redzēju to, kas notiek šobrīd, dziedāju par to. Viss piepildījās, bet subpasionāru dvēseles mainīt ir ļoti grūti.

- Kā zināms, jūs dažas reizes mainījāt ticību – sākumā pievērsāties luterāņiem, šobrīd esat pareizticīgais. Pastāstiet, ar ko tas ir saistīts? 

- Tiku kristīts luterāņu baznīcā, kad man bija 27 gadi, pēc diviem gadiem kļuvu par pareizticīgo. Pareizticīgais esmu jau 25 gadus. Atmodas sākumā izveidoju rehabilitācijas centru/komūnu „Krusta skola”, kura kļuva par neparastu misiju, pateicoties tai pareizticībai pievērsās ap 100 cilvēkiem. Pareizticīgo askētu praksē atradu atbildes uz vairākiem jautājumiem, kā praktiski izdzīvot garīgo dzīvi, kā cīnīties ar kaislībām, atkarībām, kā palikt uzticīgam tuviniekiem. Esmu pārliecināts, ka manai tautai austrumi ir tuvāki, nekā rietumi. Tas jūtams tautasdziesmās. Ne velti Latvju dainas vāca Krišjānis Barons, kurš 30 gadus nodzīvoja Krievijā, bet Maskavā atvēra savu „Dainu skapi”.

- Vai var apgalvot, ka jūsu domas atšķiras no vairākuma latviešu domām, un jūsu uzskati sakrīt ar Latvijas krievvalodīgo iedzīvotāju domām?

- Neesmu viens. Pat komponists Imants Kalniņš atteicās no infantilā politiskā nacionālisma. Viņš atklāti pauž savas domas. Protams, daudz vienkāršāk ir zagt, kliedzot: „Krievi nāk!”. Krievi nekur nenāk – viņi te bija un joprojām ir. Savu zemi pamet latvieši.

Uz lietām jāskatās plaši. No ģeopolitikas viedokļa mēs vienmēr bijām un būsim Krievijas interešu zonā. Ja sāksies konflikts ar Rietumiem, Krievija pievērsīsies pierobežu valstīm, ne tikai tāpēc, ka šeit ir daudz krievu tautības cilvēku, bet tāpēc, ka tas ir ģeopolitiski, stratēģiski izdevīgi. Kā savas tautas patriots es daudz ko varu, bet ģeopolitisko situāciju mainīt nevar. Es varu izvērtēt situāciju un izdarīt izvēli. Un esmu to izdarījis.
22 gadu laikā latvieši zaudēja autoritāti nelatviešu acīs. Kā nelatvieši var cienīt tautu, kura nepārtraukti izvēlas savas bendes, savas valsts izlaupītājus, kuri dara visu, lai tauta pamestu savu valsti? Kā var cienīt tos, kuri balso PAR nācijas pašnāvību, visu laiku vainu uzveļot Krievijai?

Vai cilvēki ir vainīgi, ka latvieši brauc prom, lai kļūtu par vergiem? Manas tautas savu pašapziņu var pacelt tikai uzvarot sistēmu, kura mūs smacē. To var panākt tikai apvienojoties ar Latvijas krievvalodīgajiem. Vieni paši mēs neuzvarēsim, neapstādināsim brīvo vergu tirgus ideoloģiju, genderu teorijas autorus – tā ir utopija. Mums ir nepieciešams atbalsts, jo karš ir sācies, tas redzams Ukrainā, Katalonijā. Rietumi dara visu, lai sašķeltu patstāvīgas valstis, novājinātu savienības, kuras ir bīstamas ES un ASV agonijas turpināšanai.