Šādam jautājumam pievērsās AS „Latvijas Valsts meži” speciālisti, jo putni ziemas laikā mēdz izmantot cilvēku tīšu labdarību – pie loga piesistu speķa gabaliņu vai barotavā izbērtas sēkliņas un putraimus. Reizēm viņi pamanās nočiept arī šo to no mājkustoņu pusdienām.
Beidzot ir iestājies stabils sals, tomēr vērā ņemamas sniega segas nav – ir kailsals. Vai arī šādos laika apstākļos putni jāturpina barot?
AS „Latvijas Valsts meži” speciālisti apgalvo, ka, iespējams, dažiem tas var likties absurdi, bet putni, neskatoties uz barības meklēšanai labvēlīgajiem apstākļiem, tomēr pieraduma dēļ izvēlas vieglāko ēdiena iegūšanas ceļu un dodas pie cilvēkiem.
Nenoliedzami, lidoņus piesaista arī kultūraugu augļi un sēklas. Putnuprāt, apetelīgas sēkliņas ir, teiksim, kļavām. Kamēr sniegs cieši nesedz nobirušās šo koku sēkliņas, zem kļavām savu tiesu atrod svilpji, stērstes, zīlītes.
Apdzīvotās vietās gada aukstajā periodā netrūkst pat citā laikā mežam tik uzticīgo putnu – sīļu. Sīļi bez aizspriedumiem notiesā ļoti daudz ko no tā, kas paliek pāri pēc cilvēku un mājdzīvnieku mielasta.
Bet, ja augļu dārzā koku zaros vai uz zemes palikuši nesavākti un nesapuvuši āboli, gandrīz droši, ka šo dārzu apciemos pelēkie un melnie mežstrazdi. Mežstrazdi pārlūko arī cilvēku un mājkustoņu maltītes atliekas.
No savvaļas mazputniņiem apdzīvotās vietās ziemā visvairāk ciemojas lielās zīlītes, tāpat arī zilzīlītes. Šo apciemojumu iemesls ir vieglā barības iegūšanas iespēja, tādēļ – atgādinājums: ja esat iesākuši ēdināt barību diņģējošos mazputniņus, tad turpiniet to darīt konsekventi, pat neskatoties uz šīs ziemas neierastajiem laikapstākļiem!